Kā nekā esmu pamāte, par kuru nav nevienas labas latviešu pasakas. “Un mēs dzīvosim kopā tikai četri?
Kā nekā esmu pamāte, par kuru nav nevienas labas latviešu pasakas.
“Un mēs dzīvosim kopā tikai četri? Tad nu gan būs garlaicīgi,” nu arī Ralfam uzmācas skumjas par gaidāmo šķiršanos, sevišķi jau no Elvīras. Ko es savas mūžīgās depresijas dēļ dēla audzināšanā nepaveicu, to nenogurusi darīja Elvīra. Roku liekot uz sirds, arī es ar nelielām bažām domāju par dzīvi bez vīramātes. Arī Gita jau bija labi iedzīvojusies gan Saulstūros, gan Tāļa sirdī. Cenšos nebūt greizsirdīga. Taču varbūt viss, kas notiek, notiek uz labu.
9.nodaļa
Elvīras pārcelšanās jaunā dzīvē pie Augusta man tomēr neizrādījās tik patīkama, kā kopdzīves viļņos biju apcerējusi. Sākumā viņa devās tādā kā izmēģinājuma braucienā, līdzi ņemot tikai pašu nepieciešamāko. Istaba Saulstūros paliek pilnīgā apdzīvošanas kārtībā. Augustam esot viss, kas dzīvei vajadzīgs, mēbelēm, vai krāmiem, kā Elvīra pati saka, tur neesot vietas. Gita savu mantību saliek divos saiņos un skolas somā. Pēdējo mācību ceturksni viņa atkal mācīsies citā skolā. Ir jau žēl šķirties no tikko iesildītās un pierastās vietas, atstāt nesen iepazīto tēvu, pusbrāli Ralfu un Karīnu. Tuvības saites bija nostiprinājušās nemanot. Labāku aukli par Gitu grūti būtu iedomāties. Nu māja paliks tukšāka, laikam liktenis ir tā lēmis, un arī pati esmu visu laiku vēlējusies būt patstāvīga, bez aizbildņiem.
“Varbūt tā tev pāries visas sliktās garīgās noskaņas, pati būsi saimniece un noteicēja. Ir jau reti tie gadījumi, kad vedekla un vīramāte zem viena jumta sadzīvo. Augusts arī mammai būs uzticams balsts, viņa ir pelnījusi savu dzīvi, ne mums par kalponi dzīvot.” Tā Tālis rezumē notiekošo aizbraukšanas dienas rītā. “Gita jau varētu arī šeit klasi nobeigt, taču bez mazmeitas svešā vietā mammai būšot skumji. Abas ir saradušas.”
Tālis ir saskumis un mazrunīgs. Nu kauliņi ir mesti, un turpmāk dzīve būs citāda gan mums, gan Elvīrai ar Gitu Augusta pajumtē. Vienīgi Augusts ir priecīgs un pacilāts. Viņš joko un atklāti priecājas par jaunās dzīves sākumu: “Pats Dievs man lika nesteigties ar jaunas sievas meklēšanu. Un, re, par Elvīru labāku es neatrastu. Ir jau žēl viņu jums noņemt, taču es esmu liels egoists. Darīšu visu, lai pie manis viņai būtu laba dzīve. Brauksim pie jums ciemos, gaidīsim jūs pie sevis. Man liekas, ka galu galā viss ies kā smērēts.”
