“Tas nu gan ir foršs onkulis!” jūsmo Gita.
“Tas nu gan ir foršs onkulis!” jūsmo Gita. “Mēs bijām restorānā. Dzīvoklī viņam tik daudz skaistu lietu, dzīvnieku un putnu figūriņas, pilns plaukts grāmatām.” Arī Elvīra izskatās kā no jauna piedzimusi. Tālim atklājusi arī sīkāk par piedzīvoto ceļojumā. Augusts pirms kāda laika kļuvis atraitnis. Abi nopriecājušies, ka nevienam par savu dzīvi nav jāatskaitās. Augustam labi atmaksāts darbs, sava automašīna, audzējot ziedus un sezonas laikā parasti braucot uz Krievijas pilsētām tos pārdot. Meklējot puķu biznesam partneri. “Mēs neizlikāmies labāki nekā esam. Gadiem ejot, rozā brilles vairs nevalkājam. Es neko pretī neteicu. Solījās jau šīs nedēļas beigās braukt ciemos uz Saulstūriem. Neiebildu, lai apskatās, kā dzīvoju.”
Tālis tikai krekšķina un neko neatbild. Tomēr arī viņš pārsteigts par negaidīto mātes dzīves pavērsienu. Elvīrai ir nedaudz pāri sešdesmit. Taču, redzams, vēl ir spējīga no dzīves gaidīt romantiku. Saposusies un safrizējusies viņa tiešām pēc vecenītes vēl neizskatās. Nu vairākas dienas viņa veic savas istabas ģenerāltīrīšanu, un tālākie notikumi norit kā romantiskā filmā. Pansionāta direktors ierodas viesos kā kāds ministrs – melna “Volga”, saposies kā uz operu. Elvīrai neļķu buķete, pārējiem mājiniekiem vesela tūta šokolādes konfekšu. Iepazīstoties izturas brīvi un galanti. Katram no mums velta kādu patīkamu vārdu. Pat Karīnu neatstāj bez ievērības: paklakšķina ar mēli un izvilina mazās, bezzobainās mutītes smaidu.
“Man arī mazmeitiņa rāpo pirmajam gadiņam pretī, man ar šādiem zeperiem ir pieredze.”
Arī ar Tāli tūliņ rodas kopīga valoda un garākas sarunas par mašīnu lietām, esot arī no Elvīras uzzinājis, ka mājas saimnieks atmetis dzeršanu. Tas nu gan esot vareni, ka tik stiprs raksturs. Tāpēc arī dzēriena trauku līdzi neesot ņēmis. Pats arī ar grādīgajiem esot “uz jūs”. Tālis velta pārmetumu pilnu skatienu mātes virzienā, taču Elvīra liekas to neredzam.
