Tālis darbu gan veicot labi, tomēr esot ziņas, ka viņš esot rupjš un neiecietīgs, piekasīgs un lecīgs.
Tālis darbu gan veicot labi, tomēr esot ziņas, ka viņš esot rupjš un neiecietīgs, piekasīgs un lecīgs. Bet, tā kā labāka šim darbam neesot, lai līdz nākamajai reizei strādājot.
Tāļa dzīve vēl reizi ir aizlauzta. Apkārtējā pasaule ir kārdinājumu pilna. Vai izsalkušais cilvēks var atturēties no maizes rieciena smaržojošā vilinājuma, vai alkohola atkarīgais ir tik spēcīgs, lai vienaldzīgi skatītos uz kārdinošajām pudelēm un panestu uzbāzīgos piedāvājumus? Nekas nav tik vienkārši, kā liekas no malas: atmetīsi, nedzersi un sāksies jauna dzīve, laime nāks pa kalna un lejas vārtiem.
Nesen Rita man iedeva romānu “Dzērājs.” Neko tādu nebiju pat iedomājusies, kas par problēmām ir dzērājam un nedzerošajam. Kad piesardzīgi ieteicos, ka arī Tālim tas būtu jāizlasa, viņš kļuva atkal nikns, atbīdīja grāmatu galda stūrī un noteica: “Man pašam savu izjūtu pietiek piecām tādām grāmatām,” bet vēlāk skatos, paņēmis tomēr uz darbu, laikam jau lasa, kaut gan par literatūru lielu interesi nav izrādījis nekad.
Mans tēvs, lai aizņemtu visu znota brīvo laiku, izprātojis jaunu nodarbību gan sev, gan viņam – klūdziņu pīšanas pulciņš pilsētā uzņem jaunus dalībniekus – iesācējus. Arī pagasta korī Tālis tiek aicināts. Atkal tuvojas lielie dziedāšanas svētki Rīgā, kad neviens dziedošs latvietis nevar mājās nosēdēt. “Visi, kas kust un dzied, uz Rīgu!” tēvs ar sev raksturīgu humoru ciemošanās reizē “Saulstūros” saka.
“Es kustu, es arī braukšu uz Rīgu!” tā Ralfs. Atkal ir tas jaukais brīdis, kad pēc pārciestajām dzīves vētrām mūsu sētā spīd apskaidrības saule. Jūtamies vienoti un gatavi kopīgai tālākai cīņai. Arī man jāatrod saistošas nodarbes. Ar ko tad mana depresija labāka nekā vīra atkarība?
Domājam par jaunas mašīnas pirkšanu. Arī vecāki ir gatavi “piestiķēt”, un kaļam jaunus nākotnes plānus. Tas skan gan banāli – kā no avīžu virsrakstiem, ko pēdējā laikā ar lielu aizrautību sākusi pētīt Elvīra. Viņā modusies interese par politiku. Vai viņa ko saož? Vai varbūt ar savu avīžu pētīšanu grib ieinteresēt Tāli? Katrs viņam piedāvā kādu aizraušanos, kādu nodarbi, jo atturīgās dzīves asni vēl ir tik trausli.
8.nodaļa
Rudens ir atnācis strauji. Man vasara ir aizsteigusies kā viena diena. Bija nesen jūnijs, un nu jau oktobris. Aizlidojušas dzērves, dabā ienācis rudens klusums, rīta salnu sirmums zālē un čabošu lapu mūzika zem kājām. Debesis aizvelk tumši zilu aizkaru un uz vaiga jau nokrīt pa retai sniega pārslai. Mana depresija diemžēl atkāpjas lēni un negribīgi, tikai soli pa solītim. Kā gausa ceļa biedrene tā ieķērusies manu svārku stērbelēs un neļauj attālināties.
