Bet vai es pati esmu bez kļūmēm un grēkiem? Vai, to zinot, agrāk es nebūtu kļuvusi par viņa līdzgaitnieci? Narkologa pārrunās ar dzērāju sievām mācīja neradīt konfliktus, neizraisīt strīdus, pārdomāt, pirms runāt, uzklausīt.
Bet vai es pati esmu bez kļūmēm un grēkiem? Vai, to zinot, agrāk es nebūtu kļuvusi par viņa līdzgaitnieci? Narkologa pārrunās ar dzērāju sievām mācīja neradīt konfliktus, neizraisīt strīdus, pārdomāt, pirms runāt, uzklausīt. Tā arī darīšu! Vai nu liepa man palīdzējusi, vai pati esmu nomierinājusies. Varbūt Tālis pats visu izskaidros, parādīs vēstuli? Nolemju gaidīt.
Tomēr vakarā nekādas runas par vēstuli nav, it kā tās nebūtu bijis. Naktī Tālis grozās, svaidās, kaut ko murmina. Arī man nav parastā grūtnieces ciešā miega. Bērns manā vēderā grozās, spārdās un arī laikam neguļ.
Otrā dienā viss liekas mierīgāks vai vismaz citādāks. Ar katru bēdu kopā esot jānoguļ vismaz viena nakts. Interesanti, vai Tālis vispār runās par vēstuli. Vai tam bija jānotiek tagad, kad svarīga katra mierīgas dzīves diena? Brīvas naudas ir maz. Uz grāmatiņas tikai trīs tūkstoši. Bet Tāļa bērnam draud aklums… Ja tas būtu noticis ar Ralfu?
Paiet vēl dažas dienas. Pienāk svētdiena. Tālis ir mazrunīgs, prasa Elvīrai kādu nomierinošu zāļu tableti. Cik ilgi tā turpināsies? Vajadzētu bez aplinkiem visu izrunāt. Diena ir vēja un puteņa pilna. Pagalmā sapūstas dziļas kupenas. Tālis ar Ralfu ir iztīrījuši visus celiņus, bet sniega baltums tos atkal piepildījis. Abi racēji, sniega aplipuši, draiskojas kā divi bērni, viens ar otru apmierināti, sārtiem vaigiem. Kad nolaižas zilā vakara krēsla, abi iegāžas istabā balti kā sniegavīri, līdzi ienesot sniega svaigo smaržu.
