13. turpinājums. Neveiksmes nedrīkst atkārtoties arī mūsu intīmajā dzīvē. Tālis esot ārstējies arī pie seksapatologa. Pār ezeriņu kūp silta migla. Pļavās griež grieze skaļi un neatlaidīgi.
13. turpinājums
Neveiksmes nedrīkst atkārtoties arī mūsu intīmajā dzīvē. Tālis esot ārstējies arī pie seksapatologa. Pār ezeriņu kūp silta migla. Pļavās griež grieze skaļi un neatlaidīgi. Baudām ezera silto un kūpošo veldzi un beidzot arī viens otru. Pasakaina sajūta un optimistisks mūsu jaunās dzīves sākums…
Vēlāk kabatas baterijas gaismā lasām siltajā ezera ūdenī rāpojošos vēžus. Spīles gaisā sacēluši, viņi padodas savam liktenim un nonāk turpat, kur viņu brāļi. Pēc pusnakts vēžu aktivitāte beidzas. Sāk pūst vējš no ezera, un mēs pošamies mājās. Tuvība starp mani un Tāli ir atjaunota, un katrai nākamajai dienai jābūt kā mazai uzvarai un jaunam pakāpienam dzīves ceļā bez alkohola.
Jauns darbs Tālim iekrīt tikpat kā rokās: vecais kolhoza “benzīna tanka karalis” Edžus ir nopietni saslimis un viņa darba mūžs ir beidzies. Tālis bez ilgām pārdomām pieņem piedāvājumu stāties viņa vietā. Trīs rīta un trīs vakara darbu stundas ir normētais darba laiks, kas pa prātam arī “Saulstūros.” Mēs vēl nezinām, kā varēs aizpildīt pārējās dienas stundas, kuru saturs nu būs citāds nekā agrāk. Reizi nedēļā bez brīdinājuma mazajā benzīna uzpildes skabūzītī ierodas arī feldšeris Zigis izdarīt pirmsreisu medicīniskās pārbaudes. Tiešām šeit par paraugu noder ārstētais Vālodze. Drīz viņa uzvārda vietā visi ciemā sāk lietot palamu “svētais”. Visi tagad rīta un vakara stundās dodas uzpildīt savus braucamos pie Tāļa Svētā un degvīnu te vairs nelieto.
