Es no Palsmanes puses, kur meži zaļos kamolos apvāršņus tin, un kur upes līčotos martos svētku gadskārtu garumā svin.
Es no Palsmanes puses,
kur meži
zaļos kamolos apvāršņus tin,
un kur upes līčotos martos
svētku gadskārtu garumā svin.
Es no tām vietām,
kur rudeņos purvi
sārtiem dzērveņu lakatiem māj,
un zem kājām baltsūnu samtu
brūnām barvikām rotātu klāj.
Es no tām vietām,
kur liepas un oši
vēl joprojām piemin arvien
kara negaisos zaudētās mājas,
dzimtu mūžības ceļus, kas brien.
Es no tām vietām,
kur debesu trasēs
jūtas vanags
joprojām vēl brīvs,
tās ir zīmogs dvēseles pasē,
senču gars, kas manī vēl dzīvs.
