“Alūksnes un Malienas Ziņas” kā aktīvs vietējās kopienas laikraksts, kam rūp sabiedrības intereses, līdz ar 17. marta avīzes numuru sagatavoja un izplatīja īpašu pielikumu “Reģionālā reforma” par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu. Pielikumā daudzpusīgi atspoguļojām iedzīvotāju viedokļus un skaidrojām situāciju, rosinot politiķus pieņemt izsvērtus lēmumus.
Šonedēļ Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja administratīvi teritoriālās reformas likumprojektu. Tas paredz, ka pašreizējo 119 pašvaldību vietā Latvijā no nākamā gada vidus, līdz ar pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības. Apes novads kā nedalīta teritoriālā vienība tiks apvienots ar Smiltenes novadu, savukārt Alūksnes novads paliks esošajās robežās. Izskatīšanai komisijā savu priekšlikumu bija iesniedzis arī Saeimas deputāts Armands Krauze, rosinot Apes pilsētu un Trapenes pagastu pievienot Alūksnes novadam. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja, bet A. Krauze laikrakstam atzīst – iestāsies par to arī Saeimas sēdē, kur likumprojektu vēl skatīs. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš iepriekš norādījis, ka maijā Saeimā paredzēts to arī pieņemt.
Laikraksta pielikumu nosūtījām arī atbildīgajām valsts amatpersonām dažādās institūcijās un ministrijās, Saeimas deputātiem. Lasītājiem sniedzam ieskatu daļā no saņemtajām atbildes vēstulēm.
Jāizzina iedzīvotāju viedokļi
Pirmo atbildes vēstuli saņēmām no Latvijas Pašvaldību savienības Novadu apvienības valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja Gunta Libeka, kurš secina: “Administratīvi teritoriālās reformas likumprojekts attiecībā uz Apes novada nākotni, paredzot tā pievienošanu Smiltenes novadam, neatbilst daļas Apes novada iedzīvotāju interesēm un cerībām”. Viņš pauž uzskatu: lai izvērtētu optimālu turpmāko administratīvo dalījumu un pārvaldi, Apes novadā būtu jāveic atbilstošs pētījums un iedzīvotāju viedokļu noskaidrošana. Viņš uzskata, ka teritoriālas reformas ir jāveic loģiski, pamatoti, iedzīvotāju labā un arī pievienojas pielikumā paustajam, vai esošais likumprojekts atbilst šiem principiem.
Savukārt Latvijas Republikas Saeimas sabiedrisko attiecību birojs informēja, ka pielikuma eksemplārs ir nodots visiem 13. Saeimas deputātiem.
Atbalsta spēcīgas
pašvaldības
Ministru prezidenta biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks savā atbildes vēstulē uzsvēris, ka, raugoties no valsts aizsardzības perspektīvas, administratīvi teritoriālās reformas veiktās izmaiņas neietekmēs Nacionālo bruņoto spēku vienības un to izvietojumu.
“Ja reformas rezultātā tiktu konsolidēti pašvaldību resursi, tas Nacionālo bruņoto spēku vienībām un to komandieriem atvieglotu savstarpējās koordinācijas un komunikācijas procesus veicamo uzdevumu izpildei. Tāpat spēcīgas pašvaldības spēj labāk sagatavoties dažāda veida krīžu pārvarēšanai un iesaistīties pasākumu, mācību organizēšanā, kā mērķis ir paaugstināt to noturīgumu krīzes situācijās,” norāda A. Pabriks, vienlaikus atzinīgus vārdus veltot laikraksta kolektīva veiktajam ieguldījumam viedokļu daudzveidības atspoguļošanā pielikuma materiālos.
Tuvāk tautai
Izsmeļošu atbildes vēstuli saņēmām no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas arī atzinīgi novērtējusi laikraksta iniciatīvu reformai veltītā pielikuma izdošanā un iesaistīšanos sabiedriskajā apspriešanā. Ministrija atgādina – piedāvājot administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli, kur Apes un Raunas novads tiek apvienots ar Smiltenes novadu, ministrija ņēmusi vērā sekojošus kritērijus: iedzīvotāju izvietojumu, izglītības pakalpojumu nodrošinājumu, ekonomisko aktivitāti un citus teritoriju raksturojošos rādītājus. Tiek uzsvērta arī līdzšinējā Apes un Smiltenes novadu pašvaldību sadarbība.
Ministrija arī apgalvo, ka iedzīvotāju paradumi un pakalpojumu saņemšana būtiski nemainīsies. Smiltene kā perspektīvais jaunizveidojamā novada administratīvais centrs primāri ir vieta, kur atrodas novada dome un tās administrācija. “Reformas rezultātā pakalpojumi netiks koncentrēti tikai administratīvajā centrā, tieši otrādi – pašvaldībai būs jānodrošina pakalpojumu pieejamība pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uz vietas novada pagastos un pilsētās. Pašvaldībās paliks pagastu un pilsētu pārvaldes, kuru darbinieki ikdienā ir visciešākajā saskarē ar iedzīvotājiem,” skaidro ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vita Krieviņa.
Palielinās iedzīvotāju
iesaisti
Viņa norāda – pēc reformas saglabās teritoriālo dalījumu pagastos un pilsētās, saglabāsies vietējie nosaukumi, tādējādi arī apenieši varēs turpināt uzturēt savu identitāti līdzīgi, kā līdz šim. “Pašvaldībām arī likumā ir noteikts pienākums sekmēt vietējo kultūras vērtību saglabāšanu, tāpēc būs visas iespējas stiprināt esošo identitāti – un papildus arī paplašināt identitāti kā jaunā, apvienotā Smiltenes novada iedzīvotājam. Tāpat pašlaik ministrija strādā pie pašvaldību darbības un pārraudzības reformas. Ir sagatavots informatīvais ziņojums “Par Pašvaldību likuma izstrādi”, kur ietverti arī jautājumi par iedzīvotāju pārstāvniecību jaunizveidotajās pašvaldībās. Iedzīvotājiem ir un arī pēc reformas būs dažādas iespējas līdzdarboties pašvaldības darbā.
Ministrija rosina ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt vismaz vienu iedzīvotāju konsultatīvo padomi, kas uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi. Plānots arī noteikt pašvaldībām tiesības izveidot līdzdalības budžetu, caur ko iedzīvotāji varēs tieši lemt par publisko līdzekļu izlietošanu savā pašvaldībā,” skaidro ministrijā.
Lai nebūtu pagaidu reforma
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis atbildes vēstulē uzsver, ka arī Latvijas valsts prezidents Egils Levits nemitīgi seko līdzi reformas gaitai un ar to saistītos jautājumus pārrunā. “Valsts prezidents jau vairākas reizes paudis savu vērtējumu par iecerēto reformu. Pirms likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likums” trešā lasījuma E. Levits ir vērsis arī Saeimas uzmanību, ka reformas īstenošanā tieši likumdevējam ir ļoti plaša novērtējuma un rīcības brīvība, jaunveidojamo pašvaldību skaits un to robežas ir likumdevēja politiskā izšķiršanās,” komentē A. Teikmanis.
Tajā pašā laikā Valsts prezidents aicinājis Saeimu pirms trešā lasījuma vēlreiz rūpīgi izsvērt tās likumprojekta normas, kas izpelnījušas visvairāk pārmetumus un diskusijas, kā arī raisījušas vietējo kopienu iebildumus un neizpratni, lai pieņemtie lēmumi radītu stabilu pamatu visas valsts vienmērīgai un ilgtspējīgai attīstībai visas Latvijas sabiedrības kopējās interesēs. “Ja pieņemtais likums sevī ietvers neloģiskus risinājumus vai neņems vērā iespējamās pretrunas jaunveidojamo pašvaldību un to robežu noteikšanā, pastāv pietiekami ticama iespēja, ka šai administratīvi teritoriālajai reformai varētu būt pagaidu raksturs un pašā likumā tiks radīti priekšnoteikumi likumdevējam vēlreiz atgriezties pie atsevišķu jautājumu pārlemšanas. Tas nebūtu vēlams,” savā 24. marta paziņojumā uzsvēris E. Levits.
● Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā kopumā vairāk nekā 120 darba stundās izskatīti vairāk nekā 800 priekšlikumi.
● Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu
pašvaldību teritorijās.
Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos.
● Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.
● Paredzēts arī, ka no nākamā gada 1.jūlija pilsētas statusu iegūs Koknese un Iecava, savukārt Ādaži, Mārupe un Ķekava par pilsētām kļūs no 2022.gada 1.jūlija.
● Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šā gada 30.septembrim jāizstrādā metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.
● 2021.gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1.jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras. Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.
