“Aizbraukšu uz Alūksni,” es teicu saviem Rīgas paziņām un draugiem, visu visiem. Ņēmu, iesēdos autobusā un aizbraucu arī.
Koncerts, kā iemesla maska, ilgas pēc apņemoša miera, nostalģijas mākoņa saspringušajā prātā. Atlaist saprāta balsi, lai tā skrien pa atmiņu mežiem, pa nu jau svešiem , bet dziļi sevī piederošiem… pat teiktu – “iederošiem” (tādiem, kas iederas, tiem, kas sajūtu valodā nerunā). Kā var tajā nerunāt? Kā var nerunāt sajūtās, ja tev apkārt ir klusuma telpa, dabas elpa?! Kilometri, kur izlaist savus dvēseles kliedzienus un prieka spurdzienus kā lidojošus, krāsainus pūķus. Ķīniešu jaunais gads manī. Laidiet ārā savas krāsas un vēsmas! Kā tie, kas gaisā virpina skrituļdēļus un savos sapņos ne pa trotuāru nesas, bet gan pa Piena ceļu krāšņu krāsu apvītās zvaigznēs. Esiet kā tie mākslinieciskie bērni, kas mākslas skolas telpās aizpilda ikdienas rutīnas laukumus ar radošumu. Ne jau tikai sev viņi to dara! Ne jau sev! Viņi to dara, lai pārdevēja pēc maiņas, kas pavadīta, sverot cepumus un bīdot veikalā kastes, skrienot mājup vai brīvdienā, iegrieztos kādā mazo rociņu izstādē. Lai viņā uzplauktu prieka dzirksts, bērnības brīvās iztēles sajūta un svaigs gaiss ieplūstu krūšu kurvī, skatoties uz ezeru nu jau skaistuma apņemtām acīm turpat netālu. Viss ir ar nozīmi. Nenozīmīgu lietu nav. Katrs ceļa salabotais placītis pauž rūpes par jums, par mums – iebraucējiem, tūristiem un tiem, kas atgriežas. Rūpes ir tās, kas liek atgriezties mājās.
Rūpju gaisotne, kad ieskauj koki ar savām zaļajām patvērumu dodošajām galotnēm, rūpju gaisotne, kad maziem solīšiem gids izvadā pa senatnīgo muzeju. Katra glezna, katra fotogrāfija, katrs iezis – tie visi izauklēti rūpju rokām. Citu rūpēm ir austas mūsu atmiņas par šo pilsētu un tagadējās noskaņas. Ja mēs atrodam sevi šeit, ja mēs mīlam, ko darām, mēs sējam mīlestību, kaut mīlot paši sevi. Mums apkārt plaukst – tas, par ko rupējamies, jo loģiski, ka mēs plaukstam ar savu ziedošo enerģiju. Enerģija kūsā dienās un naktīs, uz ielām, naktsklubos, arī bibliotēkās. Visam ir savs stāsts un neatkārtojama enerģijas plūsma. Lai šovasar vēl labāk izdodas mīlēt sevi un palīdzēt līdz ar savu ziedēšanu uzplaukt arī pilsētai! Plaukstiet, alūksnieši!
