Izlasīju Gulbenes novada laikrakstā “Dzirkstele” interviju ar manu kolēģi un labu draugu ģimenes ārstu E.Luguzi. Pietiekami labi pārzinu situāciju kaimiņpilsētā, kā arī valsts un pašvaldību birokrātiju, tāpēc piekrītu katram kolēģa teiktajam vārdam. Taču stāsts nav par Gulbeni – Alūksnē ģimenes ārstu pieejamība nebūt nav labāka, un ir reāls pamats domāt, ka tā drīzumā varētu kļūt vēl sliktāka.
Īsumā – Alūksnes novadā pašlaik praktizē deviņi ģimenes ārsti, no kuriem pensijas vecumā ir divi. Pie šiem diviem ārstiem ir reģistrēti aptuveni 3600 pacientu. Turklāt Alūksnē praktizē divi primārās aprūpes pediatri, pie kuriem ir reģistrēti aptuveni 1600 bērni. Viena no dakterēm ir pensijas vecumā, otra pensijas vecumu sasniegs pēc mēneša. Kolēģes, paldies Dievam, ir pie labas veselības un diezgan enerģiskas, lai kādu laiku vēl spētu rūpēties par saviem pacientiem, bet kas būs tad, kad kāda no dakterēm pateiks: “Pietiek…”? Esmu dzirdējis par ārstiem – rezidentiem, ko ir izdevies piesaistīt Alūksnes slimnīcai, un tas ir apsveicami. Par jauniem ģimenes ārstiem – pagaidām klusums. Nacionālā veselības dienesta mājaslapā gan ir informācija par brīvu ģimenes ārsta prakses vietu Alūksnē (tāpat kā Gulbenē, Madonā un pat Valmierā…), bet neesmu dzirdējis, ka kāds tam pievērstu īpašu uzmanību. Faktiski vienam ģimenes ārstam Alūksnē darba tik tiešām pietiktu jau tūlīt, negaidot, kad kāds no kolēģiem aizies atpūtā.
Kas tiek darīts, lai piesaistītu Alūksnes novadam jaunus ģimenes ārstus? Vai pašvaldībai ir, piemēram, telpas, ko piedāvāt ģimenes ārsta praksei, kā ar dzīvojamo platību jaunajiem speciālistiem? Varbūt mūsējie vismaz solījumos var pārspēt gulbeniešu piedāvājumu? Būtu interesanti laikrakstos palasīt deputātu vai izpilddirektora, vai vēl kāda atbildīgā viedokli par šo tēmu.
Jānis Žīgurs, ģimenes ārsts un arī pacients, un vēlētājs Alūksnē
