Kolberģa pieaugušo teātra studijas dalībnieki uz Ziemassvētkiem ir iestudējuši priekšnesumu par Rūķu ģimeni.
Kolberģa pieaugušo teātra studijas dalībnieki uz Ziemassvētkiem ir iestudējuši priekšnesumu par Rūķu ģimeni. Tas ir uzvedums, kas liek domāt par svētku gaidīšanu, līdzjūtību citam pret citu un Jēzus Kristus dzimšanu.
“Jau sen man bija ideja radīt uzvedumu, kas noslēgumā izvēršas par balli. Tā gribējās lauzt tradīciju, ka svētkos parasti visi skatās kādu teātra izrādi, bet, kad uzvedums beidzas, uz skatuves iekārtojas muzikanti un sākas balle. Mēs rūķojamies, jo negribam, lai Ziemassvētku vecītis veikli izdala dāvanas un aiziet,” stāsta Kolberģa pieaugušo teātra studijas režisore Daiga Bētere.
Pieaugušie uzvedas kā bērni
Viņa uzsver, ka Ziemassvētki ir pasaku laiks. Brīdis, ko veltām pārdomām un dvēselei. “Radās doma iestudēt darbu, kurā attēlota Rūķu saime, kas mājās gatavojas Ziemassvētkiem. Ģimenē ir arī slinks Rūķu bērns. Kamēr citi pošas svētkiem, viņš guļ un garlaikojas. Mamma viņu čubina, jautādama, vai viņš gaida Ziemassvētku vecīti, kas nesīs dāvanas? Bet mazajam Rūķim gribas lielu, nevis parastu dāvanu. Uzvedumā ir parādīta arī līdzjūtība pret citiem cilvēkiem,” norāda D.Bētere.
Priekšnesumu caurvij Bībeles versija par bērniņu Jēzu silītē, Mariju un Jāzepu. “Visi cilvēki nezina, kā dzimis Jēzus, kā viņš ir gaidīts un sveikts šajā saulē,” atzīst režisore.
Ziemassvētku uzvedumu kolberģieši ir rādījuši mācību un pāraudzināšanas iestādē “Strautiņi” un arodapmācības un rehabilitācijas centrā “Alsviķi”. “Daudzus gadus esmu strādājusi ar bērniem. Protams, ka viņi mēģinājumos ir nemierīgi, šad tad nedzird, ko saka režisors, ir jautri un jancīgi. Tas pats taču notiek arī ar pieaugušajiem! Arī viņi reizēm ir kā bērni,” domā režisore.
Jāprot tēlot visas lomas
Kolberģa pieaugušo teātra studija dibināta pērnā gada septembrī. Tajā ir iesaistījušies gandrīz 10 aktieru. “Sākumā strādāju tikai ar pieaugušajiem, bet pēc tam interesi par teātri izrādīja arī bērni. Šogad mazos vairs neapmācu. Lai ar teātra studijas dalībniekiem iestudētu lielu darbu, gribu viņus labāk iepazīt. Bieži ir tā, ka sievietes uz skatuves vienmēr grib būt dāmas. Manuprāt, aktierim ir jāprot attēlot arī saimes ļaudis, būt jāņabērnam un Rūķim,” ir pārliecināta D.Bētere.
Pirmā uzstāšanās Kolberģa teātra studijas dalībniekiem bija šā gada Jāņos, kad viņi kā jāņabērni apciemoja Jaunalūksnes pagasta Līgas un Jāņus. “Tā radījām kopības izjūtu, bet es slepus vēroju jaunos talantus, lai redzētu, ko kurš spēj. Iestudējām arī nelielu uzvedumu, kurā izspēlējām vairākas anekdotes,” atminas D.Bētere.
“Manuprāt, Kolberģa teātra studijas aktieri spēj daudz. Nekad nevaru paredzēt, kāds būs uzveduma rezultāts, toties varu prognozēt, ko gribu panākt. Galvenais, lai aktieriem nezūd ticība režisoram, jo viņš zina, ko dara. Katrs cilvēks var būt aktieris, bet katram ir citādāks ceļš līdz tam. Mēs visi dzīvē vairāk vai mazāk melojam. Ja mēs protam melot, protam arī spēlēt teātri. Galvenais ir nebaidīties,” uzskata D.Bētere.
Vēl labu jauno gadu
Kolberģa pieaugušo teātra studijas aktieri uzstājas bez sufliera, jo pēc režisores D.Bēteres domām, tas traucē. “Mēs neiestudējam tik apjomīgus darbus, lai nevarētu atcerēties tekstu,” saka D.Bētere.
Apģērbus uzstāšanās reizēm aktieri gādā paši. “Kolberģa tautas namā nav dekorāciju. Jaunalūksnes pagasta padomē izteicu domu, ka varētu rīkot akciju, kuras laikā iedzīvotāji ziedo tautas namam nolietotas mēbeles. No ziedojumiem varētu izveidot dekorācijas, ko tagad nākas meklēt citur,” viņa atklāj.
Ziemassvētkos D.Bētere visiem vēl veselību un laimi. “Man patīk vēlējums – labu jauno gadu. Tas ir godīgāk, nekā novēlēt laimīgu vai veiksmīgu nākamo gadu. Gribētos, lai katram piepildās sapņi un cerības, bet cik daudz mēs paši darām, lai līdz tam tiktu?” jautā D.Bētere.
