Aizlīgoti Jāņi un Pēteri, aiz muguras skolas eksāmenu uztraukumi un izsmaržojušas izlaidumu meijas.
Aizlīgoti Jāņi un Pēteri, aiz muguras skolas eksāmenu uztraukumi un izsmaržojušas izlaidumu meijas. Viena daļa jauniešu mācību grāmatas un piezīmju klades ir nolikuši tālākos plauktos un meklē darbu, jo saprot, ka vecākiem nenākas viegli nopelnīt naudu, lai maksātu par bērna augstāko izglītību. Nepietiek naudas ne pirmajai mācību maksai, ne arī iespējamajai ierēdņu iežēlināšanai domātai aploksnei. Ej nu sazini, cik šodien ir par maz un cik – par daudz.
Grūti vecākiem skatīties meitai vai dēlam acīs un teikt: nevaram palīdzēt. Gribi mācīties, jāķepurojas pašam. Un ķepurojas ar’. Pēc “lielajiem zaļajiem” brauc peļņā uz ārzemēm, kur salīkušu muguru griež sēnes, lasa ogas un, zobus sakoduši, dara visdažādākos smagos darbus, jo profesija dzīvei vēl nav iegūta. Toties sūri un grūti krājas dzīves pieredze un gudrība. Jo īpaši svešā zemē. Vienīgais mierinājums – nauda, kas, gribam vai negribam to atzīt, ir zelta atslēdziņa visām durvīm. Šodien ar entuziasmu kā ar pliku dibenu tālu netikt. Piemēram, vai nav briesmīgi vārdi, kas nogriež kā ar nazi: par Mākslas akadēmiju nemaz nesapņo! Tur studē tikai valdības elites, “biezo” un mākslinieku bērni! Nedomāju, ka provinces bērni būtu mazāk talantīgi. Varbūt mazāk bagāti, toties uzņēmīgi un neatlaidīgi gan. Tas nekas, ka viņu dzīvē viss nenotiek kā uz burvju mājiena, toties – ar citu vērtību un svētību.
Ir, protams, arī tādi jaunieši, kas visam atmet ar roku: sak, ja nav lemts, nemācīsies. Gan jau darbs atradīsies. Ja to neatrod, papildina bezdarbnieku sarakstu. Vienkārša aritmētika. Bet nežēlīga. Un nereti vecāki ir bezspēcīgi bērnu vest pie prāta. Bet tā vienkārši ir. Diena aiz dienas pazūd uz ielas. Bezdarbībā viens otrs rod draugus, kas vairāk skatās pudelē, nevis grāmatā. Garlaicības mākts, viņš mēģina savu dzīvi vērst priecīgāku, kā prot, jo, lūk, dzīvei neesot garšas. Lai iegūtu tai asumu, nevis dodas uz sporta laukumu vai bibliotēku, bet gan kompānijā lieto alkoholu, kas bieži vien beidzas traģiski. Viens no tādiem gadījumiem ir notikums Rīgā, kad pusaudzis alkohola reibumā ar spirtu aplējis mazliet vecāku pudeles biedru un aizdedzinājis. Jājautā – kā mazgadīgie tiek pie spirta? Kāds taču jauniešiem pārdod gan alkoholu, gan narkotikas, kuru iespaidā notiek mazgadīgo noziegumi. Tajā paša laikā kāds uz tā rēķina iedzīvojas un var atļauties savas atvases skolot šikās un augstās skolās. Bez problēmām. Lai tās ir tiem, kas grib sadzīvot ar savu sirdsapziņu.
