Reklāma

Iekšlietu ministre: Apstiprinot 2022.gada budžetu, izmeklētāju atalgojums pieaugs par 120-600 eiro mēnesī

Foto: Unsplash

Apstiprinot 2022.gada budžetu, izmeklētāju atalgojums pieaugs par 120-600 eiro mēnesī, piektdien valdības sēdē atzina iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP).

Ministre pauda īpašu gandarījumu, ka budžeta projektā beidzot ir iekļauts atlīdzības pieaugums iekšlietu nozarē strādājošajiem.

Valsts kontrole savā revīzijas ziņojumā uzsvērusi, ka izmeklētāju mēnešalga būtu pielīdzināma prokurora mēnešalgai, taču līdz šim esošā Iekšlietu ministrijas budžeta ietvaros šo ieteikumu nebija iespējams sasniegt, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.

Iekšlietu nozares iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras veic izmeklēšanu īpaši sarežģītās, smagu vai sevišķi smagu starpreģionāla vai starptautiska rakstura noziegumu lietās, mēnešalgas līdz šim būtiski atpalika no rajona prokurora mēnešalgas.

Latvija ir izvirzījusi mērķi uzlabot izmeklēšanas efektivitāti noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā, kas nebija sasniedzams, nenodrošinot līdzvērtīgu atlīdzību. 2022.gada budžetā paredzēts, ka izmeklētājiem vidējais mēnešalgas pieaugums būs 120 – 600 eiro.

2022.gada budžetā arī paredzēts izlīdzināt vidējo mēnešalgu iekšlietu dienestos, lai nodrošinātu mēnešalgas palielināšanu viszemāk atalgotajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Vidējais mēnešalgas pieaugums 2022.gadā Valsts robežsardzē un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā plānots 105 eiro apmērā.

Tāpat piešķīrums ļaus robežsargiem nodrošināt speciālās piemaksas par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu. Noziegumi, kas vērsti pret valsts robežas drošību, ir ļoti labi organizēti, savukārt Valsts robežsardzei ir specifiski dienesta pienākumu pildīšanas nosacījumi – lai nokļūtu pienākumu izpildes vietā uz valsts robežas, robežsargiem jāizmanto personiskais transports. Lai segtu šos izdevumus, kas saistīti ar pienākumu izpildi, tiks noteikts, ka speciālās piemaksas var sasniegt 300 eiro mēnesī.

“Ar šo finansējumu beidzot iekšlietas varēs vienlaikus veikt uzlabojumus vairākās jomās, baudīs sabiedrības uzticēšanos un varēs nodrošināt sabiedrības mieru un drošību,” norādīja Golubeva.

Iekšlietu ministrijā aģentūra LETA noskaidroja, ka iekšlietu nozares 2022.gada budžeta prioritātes būs atlīdzība, izglītība, darba apstākļu uzlabošana un augstas kvalitātes pakalpojumi sabiedrībai.

Iekšlietu ministrija sagatavojusi un iesniegusi Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram priekšlikumus, kas iezīmē nozares prioritātes 2022.-2024.gada budžeta pieprasījuma sagatavošanas procesā. Galvenie virzieni Iekšlietu ministrijas budžeta pieprasījumam būs motivēts un izglītots personāls, uzlabota darba vide un nodrošināta augsta sniegto pakalpojumu kvalitāte.

Iekšlietu resora 2022.gadā bāzes izdevumi plānoti 414 330 356 eiro apmērā, no kuriem valsts pamatfunkciju īstenošanai plānoti 376 601 411 eiro, bet ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai – 37 728 945 eiro.

2022.-2024.gada budžeta veidošanas procesā Latvijas robežas izbūvei ar Baltkrieviju jau patlaban rezervēti 29 miljoni eiro, bet robežas izbūves pabeigšanai ar Krievijas Federāciju -11,3 miljoni eiro.

Tāpat infrastruktūras attīstībai budžeta veidošanas procesā paredzēti līdzekļi 2022.gadā 9 189 882 eiro apmērā jaunu katastrofu reaģēšanas centru būvniecībai Kandavā, Saulkrastos, Rūjienā, Aizputē, Priekulē, Dagdā, Ilūkstē un Iecavā. Šajos centros vienuviet plānots izvietot gan ugunsdzēsības depo, gan Valsts policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta struktūrvienības. Savukārt no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem šādus centrus plānots uzbūvēt Liepājā, Daugavpilī, Tukumā, Alūksnē, Madonā, Līvānos, Talsos, Salacgrīvā, Kauguros un Alsungā.

Savukārt Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram iesniegti priekšlikumi prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gadā 74 887 581 eiro apmērā, no kuriem nozīmīgākie ir amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kapacitātes stiprināšana – robežpiemaksa, izmeklētāju atlīdzība, mēnešalgu izlīdzināšana, kam plānots atvēlēt – 20 735 004 eiro. Savukārt, Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide, tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveidei iecerēts tērēt 2 990 682 eiro.

Valsts policijas transportlīdzekļu noma un izpirkšanai plānots atvēlēt 1 149 767 eiro, bet Valsts drošības dienesta darbības stiprināšanai – 2 631 650 eiro.

Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei ieplānoti 11 998 002 eiro, Valsts policijas kiberpolicijas struktūrvienības izveidei 1 103 887 eiro, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību dzīvības glābšanas spēju saglabāšanai un nepārtrauktas darbības nodrošināšanai iecerēti 3 334 117 eiro, bet Civilās aizsardzības Operacionālā vadības centra izveidei 577 775 eiro.

Tehniskām iekārtām Vienota kontaktu centra platformas saziņai ar operatīvajiem dienestiem un mobilo darba vietu aprīkošanai pamata darba funkciju veikšanai plānots atvēlēt 3 390 000 eiro.

Savukārt, administratīvo pārkāpumu uzskaites sistēmas pilnveidošanai un uzturēšanai likumprojekta “Administratīvo pārkāpumu procesa likums” ieviešanas nodrošināšanai iecerēts atvēlēt 179 186 eiro.

LETA jau ziņoja, ka augusta nogalē Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi, paredzot 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumus 11,886 miljardu eiro apmērā.

2022.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tika aprēķināti 8,741 miljarda eiro apmērā un 2023.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 8,568 miljarda eiro apmērā. Salīdzinājumā ar attiecīgā gada ietvaru, izdevumi palielināti par 668,1 miljonu eiro 2022.gadam un par 732,3 miljoniem eiro – 2023.gadam.

Augustā tika ziņots, ka 2024.gadam izdevumi noteikti 8,543 miljardu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar ietvaru 2023.gadam palielināti par 706,5 miljoniem eiro.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.