Kādu siltumnīcu izvēlēties dobei, dārzam, balkonam?

Tā kā šogad laikapstākļi sola agru pavasari, čaklākie dārznieki jau plāno, ko stādīt siltumnīcā. Savukārt tiem, kas gatavojas iekopt savu pirmo siltumnīcu vai atjaunot novecojušo, ir pats piemērotākais laiks tās izvēlei. Pat ļoti mazā dārziņā vai uz balkona ir iespējams izlolot sevis paša audzētu tomātu. Par siltumnīcu izmēru un materiālu daudzveidību stāsta “Kesko Senukai Latvia” dārzniecības kategorijas vadītājs Ingus Laumanis.

Ērtas siltumnīcas gan ņipram redīsam, gan brangiem tomātiem

Siltumnīcu klāsts ir ļoti plašs. Tajā vieglāk orientēties, atceroties, ka galvenie parametri ir izmērs un materiāls, no kura izgatavots siltumnīcas karkasa pārklājums.

“Dārza vai balkona siltumnīcai ieteicamas tās, kas tiek izgatavotas no plēves vai polikarbonāta. Plēve ir vienkāršākais un arī lētākais risinājums: to ir salīdzinoši vienkārši uzklāt, tā ir viegla, elastīga un nodrošina labu gaismas caurlaidību,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” dārzniecības kategorijas vadītājs I. Laumanis. Veikalos tiek piedāvātas dažādu krāsu un biezuma polietilēna plēves, kuru kalpošanas laiku gan diemžēl var ietekmēt sals vai saules stari.

Savukārt polikarbonāta lokšņu uzbūve ir līdzīga stikla pakešu logiem, līdz ar to ir mazākas temperatūras svārstības un siltuma zudumi. Turklāt, ja plēve kalpo lielākoties vienu sezonu, polikarbonāts, pareizi uzstādot, ir risinājums vairākiem gadiem,” skaidro I. Laumanis.

Tiem, kuri audzē zaļumus vai gurķu un redīsu stādiņus dobē, ir iespēja izvēlēties dažādu izmēru lecektis un siltumnīcas dobei, savukārt tomātu audzētājiem pieejamas dažādu izmēru tradicionālās siltumnīcas. Kā liecina “K Senukai” veikalos novērotais, vispieprasītākās ir 3×4 metrus lielas polikarbonāta siltumnīcas. I. Laumanis norāda – šobrīd pieejami arī divmetrīgi pagarinājumi ar tādu pašu platumu un augstumu kā iegādātajai siltumnīcai, kas ļauj to viegli pastiept garumā, ja esat nolēmuši palielināt ražas apjomu.

Stipra konstrukcija – īpaši svarīga ziemā

Lai gan saliekamo siltumnīcu metāla konstrukcijas ir diezgan vieglas, I. Laumanis savā praksē nav dzirdējis, ka kādu siltumnīcu būtu aizpūtis stiprāks vējš. Toties konstrukcijai ir būtiska nozīme ziemā, kad uzsnieg dāsnāka sniega kārta.

“Siltumnīcu konstrukcijas ir gan vieglākas, gan izturīgākas – tas atkarīgs no metāla profilu platuma. Tieši ziemā tam ir vislielākā nozīme, jo polikarbonāta siltumnīcas parasti pa ziemu netiek nojauktas. Vieglākās konstrukcijas spēj izturēt 20 kilogramu svaru uz kvadrātmetru. Tātad sniegotā ziemā jāseko līdzi, lai uz siltumnīcas nekrātos sniegs, kas karkasu var saliekt. Jo stiprāka konstrukcija, jo mierīgāks prāts saimniekam – paši izturīgākie karkasi noturēs arī 180 kilogramus uz kvadrātmetru,” skaidro “Kesko Senukai Latvia” speciālists.

Problēmas ar stipru vēju drīzāk saistītas ar to, ka vējš var noraut plēvi, kas tiek stiprināta pie zemes līdzīgi kā telts, vai arī atraut šaurākas polikarbonāta loksnes. Savukārt kvalitatīvas polikarbonāta siltumnīcas tiek izgatavotas no lielām vienlaidus loksnēm, kas tiek stiprinātas tieši pie karkasa, tādējādi pasargājot no vēja postījumiem.

Katrai siltumnīcai – savas viedās tehnoloģijas!

Tāpat kā jebkurā jomā, arī dārzkopībā ir savi mūsdienīgie aksesuāri, kas kļūst ar katru gadu populārāki, jo cilvēki aizvien vairāk rūpējas par savām ērtībām. Ar viedām tehnoloģijām mūsdienās iespējams aprīkot pat plēves siltumnīcas.

“Jo mazāka siltumnīca, jo ātrāk tā piekarst un ir rūpīgāk jāvēdina. Taču gaisa cirkulācija ir svarīga jebkura izmēra siltumnīcā, un te neatsverams palīgs ir logi. Ja jums šķiet nogurdinoši pašrocīgi no rītiem vērt logus vaļā un vakaros – ciet, turklāt vēl sekot līdzi laikapstākļu svārstībām, iespējams iegādāties īpašus automātiskus logu atvērējus. Tie reaģē uz karstumu siltumnīcā un, sasniedzot noteiktu gaisa temperatūru, pamazām ver logus vaļā. Un pretēji – kad gaiss pietiekami atdzisis, tie atkal automātiski logus aizver,” stāsta I. Laumanis.

Vēl viena ērtības uzlabojoša ierīce siltumnīcām ir automātiskās laistīšanas sistēma ar taimeri, kurā iespējams uzstādīt laistīšanas biežumu un ilgumu. Bet estēti novērtēs dažāda izmēra un veidu augu balstus un dobju apmales, kas palīdzēs siltumnīcai kļūt ne tikai efektīvai, bet arī skaistai.

Ko tad, ja dārza vietā ir balkons?

Labas ziņas arī tiem, kuru vienīgā iespēja nodarboties ar dārzkopību ir daudzdzīvokļu nama balkons. “Mūsdienās siltumnīcu ražotāji ir padomājuši par visiem, un veikalu sortimentā ir miniatūras, balkoniem piemērotas siltumnīcas. Tieši tāpat kā lielās, arī šīs ir izgatavotas vai nu no plēves, vai no polikarbonāta, tām ir no augšas vai no sāniem atverami logi, bet vairāki plaukti ļauj izvietot podiņus dažādos līmeņos,” stāsta “Kesko Senukai Latvia” dārzniecības kategorijas vadītājs I. Laumanis. Viņš norāda – šādas mini siltumnīcas ir pietiekami lielas gan ziedu un zaļumu, gan īpaši pielāgotu šķirņu, piemēram, balkona tomātu audzēšanai.