Populāri: nomaļo taku tūrisms

Kaut arī ārkārtējās situācijas ierobežojumi mīkstināti un tūrisma nozare pamazām uzņem apgriezienus, speciālisti iesaka tomēr izvērtēt dabas apskates vietu popularitāti un apmeklēt tās, kur ir mazāk cilvēku. Tādēļ īpaši populārs kļuvis nomaļo taku tūrisms, kam tūrisma organizatori pamazām izstrādā arvien jaunus piedāvājumus.

Kājām pa Trapenes lapegļu gatvi

Apes novada pašvaldības iestādes “Apes kultūras un tūrisma centrs” vadītāja Iveta Kovtuņenko pauž prieku, ka šajā laikā daudzi iedzīvotāji paši atrod mazāk staigātas takas un sen neapciemotus objektus vai vienkārši dodas pastaigās gar upes krastu vai dzelzceļa sliedēm.
“Skaists un pavasarīgi zaļš būs ceļojums pa Tilderu dabas taku un Randatu klinšu dabas taku Virešos gar Gauju. Klusumā un dabas burvībā var iegrimt, izstaigājot Gaujienas muižas parku, atpūšoties “Anniņu”  muzeja estrādē. Savukārt, izstaigājot Kalamecu – Markūzu gravu, var dzirdēt vairāk nekā 50 dažādu putnu balsis. Un kur tad vēl brīnumskaistais skats uz Gauju no baznīcas pamatiem Gaujienā!” iedvesmoti stāsta I. Kovtuņeko, kura arī pati šopavasar devusies vairākās neparastākās pastaigās. Kā interesantu maršrutu Iveta iesaka arī pastaigu pa visgarāko lapegļu aleju Trapenē. “Lai interesantāk soļot, pa ceļam var veikt uzdevumu – saskaitīt, cik tad īsti to lapegļu alejā ir,” viņa iesaka.

Pazīt aizsargājamus augus

Tagad, kad ierobežojumi mīkstināti, I. Kovtuņenko iesaka apmeklēt arī vairāk zināmās takas un aicina doties pa Dabas taku gar Vaidavas upi, apciemot Dzenīšu dižvītolu un ieturēt maltīti ar līdzpaņemto ēdienu turpat pie upes, piknika vietā. “Te var apskatīt Raganu klintis un palūkoties, vai retie un aizsargājamie augi jau sazaļojuši, atpazīt tos. Taču apmeklētājus sagaidīs arī virkne jaunu pārsteigumu,” sola I. Kovtuņenko.
Tāpat interesenti aicināti doties pa Zaļo dzelzceļu jeb bijušo Bānīša ceļu līdz Igaunijas robežai, paši nosakot maršruta garumu vai sarežģītību.
Ja pašiem neatrodas informācija, pirms plānotās pastaigas I. Kovtuņenko aicina ieskatīties pašapkalpošanās infocentrā pie Apes tautas nama.

Vai bijāt Veļu gravā?

Arī Alūksnes novadā ir daudz nomaļāku vietu, ko atklāt. Alūksnes Tūrisma informācijas centrs, mainoties tūristu paradumiem, uzsācis arī atbilstošu piedāvājumu izstrādi.
“Kad, sezonai uzsākoties, sakopām Veļu gravu, kas atrodas iecienītajā tūrisma objektā – Tempļa kalnā, tikai mazliet tālāk, aiz skatu torņa, satikām cilvēku, kurš visu mūžu nodzīvojis Alūksnē, bet par Veļu gravas eksistenci nav nojautis. Tas nozīmē, ka vismaz daļa cilvēku maz zina un interesējas par apkārtni. Šis ir laiks, kad varētu iekavēto atgūt,” saka Alūksnes Tūrisma centra vadītāja Iveta Veļķere.

Pa vēsturisko Bānīša ceļu

No mazāk zināmiem maršrutiem I. Veļķere iesaka izbaudīt pastaigu gar Alūksnes ezera krastu, dodoties pa Ezertaku, kas ir pietiekami tuvu, taču tajā pašā laikā te neviens nedrūzmējas. Takas karti var atrast “Visitaluksne.lv/karte/.”
“Interesantus maršrutus saistībā ar Bānīša ceļu piedāvā Alūksnes Bānīša stacija. Aicinām doties ekspedīcijā pa vēsturisko Bānīša līniju Alūksne – Ape. To var iziet vairākos posmos, bet var organizēt arī pats savu maršrutu,” stāsta I. Veļķere. Tiem, kuri vēlas ieskatu, sociālajos tīklos jāmeklē Alūksnes Bānīša stacijas ieteikumi, savukārt citi var ņemt karti, sviestmaizes un vienkārši doties ceļā pa sliežu ceļu.

Sameklēt Naudas akmeni

Ja daudzi jau bijuši Jaunlaicenes muižas muzejā, tad varbūt ne tik daudzi ir devušies pastaigā par muižas parku, Dēliņkalna stāvāko nogāzi un apciemojuši Opekalna baznīcu. Šim ceļojumam nupat bija pievērsies arī sociālo tīklu vidē populārais piedzīvojumu ceļojumu apskatnieks “Žiga ceļojumi”.
Savukārt gleznainajā Veclaicenes pusē, kur daudz ko jau zinām, būtu laiks iepazīt Ilgāja Naudas akmens taku jeb īso Peļļu takas loku. “4,5 kilometrus garā taka atgādina trijstūri – tā sākas stāvvietā pirms Mežavizlu mājām, ved lejup pa Kornetu – Peļļu nogāzi un pa lauku ceļu garām Aleju mājām līdz Igaunijas robežai. Pa ceļam ir iespēja atpūsties Dabas mājā pie Ilgāja ezera un apskatīt ezera vienīgo saliņu, par kuras rašanos vēsta teika par velna celto tiltu. Taka turpinās pa ēnainu, diezgan stāvu meža ceļu augšup līdz Vizlu mājām, kur paveras plašs skats uz Igauniju. Tālāk tā pa meža ceļu ved pie Naudas akmens un gar Palpiera un Kūriņkalna ezeriem atgriežas sākumpunktā. Taka marķēta ar zilas krāsas aplīšiem uz baltām plāksnītēm,” iesaka I. Veļķere. Maršruta karti arī var atrast “Visitaluksne.lv/karte/.”

Alūksniete Inese Ločmele, šopavasar izmēģinājusi vairākas takas:
“Priecājos, ka pamazām tiek novērtēts Bānīša ceļa maršruts, jo, šķiet, ir nepiedodami par šo mūsu novada vēsturisko vietu piemirst. Īpaši, redzot cilvēku interesi, labprāt dalos ar pašas izietajiem maršrutiem, lai tik iet vairāk tautā. Bānītim pa pēdām bija vienas dienas izaicinājums, nosoļojot 28,5 km maršrutā Alūksne – Ape. Maršruts veicams kājām, lai gan grūtību netrūka. Vietām dzelzceļš pārvērties auto ceļā, citur šaura, šaura stidziņa, citur stiepjas plašs tīrums, kad grūti saprast, kur dzelzceļa sliedes bijušas. Kopumā kārtīgs kājāmgājēja pārgājiens ar dažām šķēršļu joslām, ko sagādājis vai nu bebra kungs vai cilvēka roka. Daba un vēsture šajā posmā unikāla – apbrīnas vērtie dzelzceļa tiltiņi no skaldītā akmens un ķieģeļiem, vietām augstie uzbērumi un neskartie biotopi. Sirdī – gandarījums par paveikto un prieks, ka 1903. gadā atklātā un 1973. gadā slēgtā dzelzceļa līnija aizvien vēl dabā saglabājusies un atrodama.
Ieteiktu izveidot taku arī ap Alūksnes ezeru, tur arī ir tik daudz apskatāmu,  vienkāršu objektu. Mazliet pielabot, nomarķēt un taka gatava!”