Jau izsenis lietuviešu un latviešu tautas uzskatītas par ļoti tuvām – ar iespējām tās tuvināt, ar mēģinājumiem tās šķelt.
Jau izsenis lietuviešu un latviešu tautas uzskatītas par ļoti tuvām – ar iespējām tās tuvināt, ar mēģinājumiem tās šķelt. Lai gan vēsture neiezīmē tikai rožainas atmiņas, tomēr tie ir notikumi, kuros kalta šodiena.
“Lietuva, Tu Tēvu zeme,
Dižvīri kur ceļas!
Pagātne tiem laimi deva,
Tur tie spēku smeļas,” skan Lietuvas himnas vārdi, ko dziedāja gan Latvijas lietuvieši, gan viņu viesi, 16.februārī atzīmējot Lietuvas neatkarības 85.gadadienu.
Daudzu lietuviešu ierašanās Latvijā, respektīvi – Rīgā kā mūsu valsts centrā, saistīta ar pilsētas industrializāciju. Pirmais lietuviešu strādnieku vilnis raksturīgs 19.gadsimta beigās cariskās impērijas laikā. Otrais – Latvijas Republikas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, kad lietuviešu strādnieki atbrauca strādāt lauksaimniecībā. Daudzu šo iebraucēju pēcnācēji joprojām dzīvo Latvijā. Būtiska lietuviešu ieplūšana Latvijā raksturīga pēc Staļina nāves, kad daudziem, beidzoties represijām un atgriežoties no Sibīrijas, bija liegts iebraukt dzimtenē, tāpēc viņi izvēlējās apmesties netālu no savas tēvzemes. “Arī šobrīd var runāt par būtisku lietuviešu ienākšanu Latvijā, un tie lielākoties ir biznesa pārstāvji. Tas ir ietekmīgs vilnis, lai gan procentuāli nav liels,” stāsta bijušais atjaunotās Rīgas Lietuviešu biedrības priekšsēdis, pirmais lietuviešu kopienas priekšsēdētājs, Baltijas asamblejas priekšsēdētājs un vienīgais lietuvietis bijušais Saeimas deputāts Romualds Ražuks.
Esam radniecīgas tautas
Šobrīd Latvijā dzīvo vairāk nekā 32 tūkstoši lietuviešu, kas veido 1,4 procentus Latvijas iedzīvotāju. Daudzas ģimenes ir jauktas, daļa asimilējusies, bet daudzi cenšas saglabāt kultūras un vēsturiskās tradīcijas. Latvijas lietuvieši par būtisku faktu savā jaunlaiku vēsturē uzskata to, ka pirmais naturalizētais pilsonis 1995.gadā bija lietuvietis, Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons. Diemžēl šobrīd diezgan liels skaits Latvijā dzīvojošo lietuviešu ir nepilsoņi.
“Starp latviešiem un lietuviešiem vairāk ir līdzīgā nekā atšķirīgā, esam radniecīgas tautas,” turpina R.Ražuks, “un dzīvot šeit nav apgrūtinājums. Rīga un Latvija ir daudzkulturāla un daudzideoloģiska – šeit vienmēr bijis daudz reliģiju, kas laika gaitā ietekmējis domāšanas un uzvedības veidu, kas ir daudz brīvāks nekā Lietuvā.”
Lai gan kādas tautas integrēšanās citā zemē saistīta ar kultūru, tomēr šobrīd var runāt arī par lietuviešu ekonomisko integrāciju Latvijā – benzīns, pārtika, tekstils, lielveikali… “Tam, cik procentuāli Latvijas tirgū ir Lietuvas produktu, nav lielas nozīmes, jo svarīgāka ir psiholoģiskā uztvere,” domā Lietuvas vēstnieka Latvijā padomnieks ekonomikas jautājumos Ernests Grabažis. “Šogad uzcels vēl trīs lielveikalus “Maxima”. No šā veikalu tīkla attīstības iegūs tie cilvēki, kas dzīvo laukos un kas skaita katru santīmu, jo plānots “T-Market” veikalus atvērt vēl daudzās pilsētās. Domāju, ka jūs iepriecinu.”
Paraugs citām minoritātēm
“Lietuvieši ir paraugs, kā daudzu tautu pārstāvji var sadzīvot vienā valstī un nezaudēt vēsturisko un etnisko identitāti, apzināties savu vietu sabiedrībā, nepieprasīt īpašas privilēģijas un uzmanību un tajā pašā laikā bagātināties ar pamattautas mentalitātes labākajām īpašībām. Šajā ziņā lietuvieši varētu kalpot par paraugu citām nacionālajām minoritātēm,” uzskata Lituānistikas centra vadītāja, Latvijas Kultūras akadēmijas lektore Rūta Muktupāvela.
Lietuvieši Latvijā identitāti kopj biedrībās, folkloras kopās, ansambļos un, protams, Rīgas lietuviešu vidusskolā, kurā šogad sāka darboties 12.klase. Šo skolu apmeklē arī latviešu bērni, kuru vecāki vēlas, lai viņu bērni mācītos lietuviešu valodu un bagātinātos kaimiņtautas kultūrā. Kā R.Muktupāvela atzīst, uz sliktu skolu taču bērnus nesūtītu!
Tā kā lietuviešiem svarīga savstarpēja komunikācija, tad to uzturēt palīdz gan radioraidījumi Latvijas Radio lietuviešu valodā, gan laikraksti “Lietuviu Balsas” un “Latvijos Lietuvis”.
Notiek intensīvs darbs
Kauņas Vītauta Dižā universitātē desmit gadus darbojas Letonikas centrs. Darbinieku iedvesmojošā entuziasma dēļ arī Latvijā izveidots Lituānistikas centrs. Šī centra paspārnē notiek intensīvs akadēmiskais un pētnieciskais darbs, kas ļauj abām tautām vienai otru labāk iepazīt. Latvijas un Lietuvas studenti pētījuši pierobežas zonu, kur veidojas savdabīga kultūra, kas ietekmējas gan no vienas, gan no otras puses. Tur atklāti daudzi interesanti valodas un folkloras fakti.
Kā uzskata R.Muktupāvela, visražīgākā sadarbība notiek starp dzejniekiem un rakstniekiem. Tai jau iedibinājušās senas tradīcijas. Knuts Skujenieks nu ir kļuvis par Lietuvas Rakstnieku savienības goda biedru. Viens no beidzamajā laikā iznākušajiem skaistākajiem sadarbības paraugiem ir lietuviešu dzejnieces Judītes Vaičūnaites dzeja Marģera Majevska tulkojumā. Grāmata gan iznākusi pēc viņu abu nāves. Lietuviešu dzejas lasījumi jau ieguvuši atzinējus latviešu vidū.
“Tas ir dabiski, ka abas tautas uztur arī neformālas saites – tiekas dažādu nozaru cilvēki un ātri atrod kopīgu valodu,” domā R.Muktupāvela. “Mūsu valodas ir līdzīgas. Lai gan sākumā var rasties paradoksālas situācijas, tomēr jau pēc kāda mēneša iespējams pat saprasties otras tautas valodā. Šobrīd ar prieku varu atzīt, ka nobeigumam tuvojas ilggadīgs kopprojekts – latviešu – lietuviešu vārdnīca.”
Nezaudē saikni ar dzimteni
Lietuvieši Latvijā nezaudē saikni ar savu etnisko dzimteni. Viņi piedalās svarīgākajās norisēs, kas notiek Lietuvā. Šogad Lietuvā notiks dziesmu svētki, kas veltīti Lietuvas karaļa Mindauga 750 gadu kronēšanas jubilejai. Tur piedalīsies lietuviešu folkloras grupas no Latvijas, etnogrāfiskie ansambļi. Lietuvā notiks Pasaules lietuviešu sporta spēles, veltītas tam pašam notikumam. “Lai gan Latvijā dzīvoju desmit gadus, tomēr, kad šķērsoju Latvijas-Lietuvas robežu, jūtu emocionālas trīsas. Es apzinos sevi kā lietuvieti, bet negribu ar to spekulēt, gribu pilnvērtīgi iekļauties šīs valsts sabiedrībā, jo apzinos, ka tēvija – tas ir daudz vairāk nekā ģeogrāfisks jēdziens,” piebilst R.Muktupāvela.
