Britu zinātnieki atklājuši, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā sasniedzis augstāko jebkad reģistrēto līmeni.
Britu zinātnieki atklājuši, ka siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums atmosfērā sasniedzis augstāko jebkad reģistrēto līmeni. Līdz ar to stabilizēt oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā būs daudz grūtāk, jo sasilstošā Zeme izraisīs reakcijas mehānismus.
Viņu izdotajā Globālajā atmosfēras pētījumu programmas 2000. līdz 2002.gadam ziņojumā, kas sastādīts Lielbritānijas Vides aizsardzības, pārtikas un lauksaimniecības lietu departamentam, teikts, ka Lielbritānija nav spējusi izpildīt tās 2000.gadam paredzēto starptautisko mērķi siltumnīcas efektu izraisošo izplūdes gāzu samazināšanai. Arī Lielbritānijas valdība atzīst, ka zinātnieku atklājumi liecina par to, cik daudz ir nepieciešams darīt, lai samazinātu gāzu izplūdi.
Iepazīstinot ar šo ziņojumu, Lielbritānijas vides aizsardzības ministrs Maikls Mīčers tomēr uzsvēra, ka tas liecina par Lielbritānijas labo progresu cīņā pret siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi atmosfērā.
“Nepieciešams paveikt daudz vairāk, ja mēs vēlamies stabilizēt izplūdes gāzu koncentrāciju atmosfērā līdz drošam līmenim. Tomēr šis ziņojums arī liecina, ka Lielbritānija ir vairāk nekā sasniegusi mērķi saskaņā ar ANO Klimata izmaiņu konvenciju (UNFCCC), kas paredzēja līdz 2000.gadam atgriezties pie 1990.gada izplūdes apjoma. Mēs arī esam ceļā uz to, lai pārsniegtu saskaņā ar Kioto protokolu noteikto – no 2008. līdz 2012.gadam izplūdes gāzu daudzumu samazināt par 12,5 procentiem mazāk nekā 1990.gadā,” viņš sacīja.
Pētījumā tika atklāts, ka daudzu siltumnīcas efektu izraisošo izplūdes gāzu koncentrācija atmosfērā 2001.gadā bija visaugstākā, kāda jebkad reģistrēta. Trīs reģistrētie karstākie gadi bija 1998., 2001. un 2002.gads. Pozitīva oglekļa reakcija, kas notiek, kad sasilšana izraisa tālāku sasilšanas tendenci (piemēram, mūžīgo sasaluma joslu kušana izdala papildu siltumnīcas efektu izraisošas gāzes), no mežiem un veģetācijas varētu ātri paātrināt sasilšanu nākotnē.
Ja visas rūpnieciskās valstis ievēros Kioto protokolu un samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izplūdi gaisā, tad līdz gadsimta vidum ozona slānis atjaunosies, uzskata zinātnieki. Tomēr vairākas industriālās valstis, piemēram, ASV, Austrālija un Krievija, pagaidām vēl nav ratificējušas Kioto protokolu, izraisot citu pasaules valstu asu kritiku.
M.Mīčers norādīja, ka pasaule saskaras ar “nopietnu aicinājumu aptvert” reālos draudus. Lielbritānijas un arī citu industriālo pasaules valstu valdībām, industrijai un visai sabiedrībai ir jāsaprot, ka mēs saskaramies ar izmaiņām klimatā. Viņš uzsvēra, ka nākamo 50 gadu laikā par vairāk nekā pusi ir jāsamazina oglekļa dioksīda izplūde gaisā.
Kioto protokolu līdz šim ir ratificējušas 99 valstis, arī Latvija, tomēr ASV, kas ir pasaulē vislielākā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu noplūdinātāja atmosfērā, kategoriski atsakās to ratificēt, apgalvojot, ka alternatīvu enerģijas avotu izstrādāšana ievērojami kaitēs valsts ekonomikai.
Par vienu no izšķirošajiem soļiem, lai panāktu, ka ASV pievienojas Kioto protokolam, uzskata Krievijas apņemšanos ratificēt Kioto protokolu, kaut arī Maskava to vēl nav izdarījusi.
