Vienā no pēdējo gadu vērienīgākajām protesta akcijām Briselē pie Eiropas Parlamenta piedalījās apmēram 7000 Eiropas Savienības valstu zemnieki, starp tiem apmēram 100 protestētāji no Baltijas valstīm. Iecerēto mītiņu izjauca agresīvi noskaņoti piena nozares pārstāvji, kuri meta ar olām un piena pakām policistiem, izlēja pienu, dedzināja salmus, malku un riepas. Beļģijas policisti laida darbā asaru gāzi un ūdens metējus. Akciju organizēja Eiropas lauksaimniekus vienojošā organizācija „Cop/Cogeca” un Eiropas Piena padome.
Laukos situācija ir nokaitēta
Maira
Dzelzkalēja, Latvijas Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece
Eiropas Piena padome vienmēr bijusi ekstrēmāka organizācija, tāpēc pirmdienas akcijā bija jūtama tās dalībnieku agresivitāte. Diemžēl tā nav iespējams rast risinājumu situācijai. 17 Latvijas zemnieki iesaistījās „Cop/Cogeca” rīkotajā akcijā, kas nepiedalījās nekārtībās. Mums bija sava programma, kuru diemžēl īstenot neizdevās tieši šo nekārtību dēļ. Protestētāji no Latvijas – cūkkopji, dārzeņu audzētāji un piena nozares pārstāvji – akcijas norises vietu atstāja ātrāk. Manuprāt, Briselē ar šādām agresīvām metodēm nevar risināt problēmas. Eiropas Komisija savu piedāvājumu bija sagatavojusi pēdējo divu nedēļu laikā, nevis kad notika agresijas izpausmes akcijā. Tiesa, tās ir uzskatāms barometrs, lai lēmumu pieņēmēji saprastu – situācija ir nokaitēta. Turklāt nebūtu pieļaujams, ka par šiem lēmumiem ir jāmaksā vienam sektoram. Tas nozīmē, ka vajadzētu solidarizēties ar pārtikas ražotājiem, kuri cieš zaudējumus Krievijas embargo un zemo iepirkuma cenu dēļ.
Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes ārkārtas sēdē Briselē Eiropas Komisija nāca klajā ar 500 miljonu eiro vērtu priekšlikumu piena un cūkgaļas tirgus krīzes mazināšanai. Pagaidām nav skaidrs, kā šī summa tiks sadalīta starp valstīm. Tikai nākamajā nedēļā zināsim, cik daudz no tās varēs saņemt Latvijas lauksaimnieki. Bez tam ir paredzēts, ka no 16.oktobra tiek atļauts izmaksāt tiešmaksājumus, turklāt 70 procentu, nevis 50 procentu apmērā, kā tas bija iepriekš. Tāpat 85 procentu apmērā tiks izmaksāts avanss par teritorijām ar dabas ierobežojumiem, kā arī šādā pašā apjomā – bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta maksājumi. Tas tiek darīts, lai uzlabotu naudas plūsmu zemnieku saimniecībām un palīdzētu tām izdzīvot, kamēr piena iepirkuma cenas ir zemas. Šos lēmumus nevar vērtēt kā labus, jo tie nav tādi, kādus lauksaimnieki gaidīja. Tāpēc ir iespējams, ka protesta akcijas turpināsies arī nākamās ministru padomes sēdes laikā. ◆
Brisele solīt sola, bet nedod
Jānis
Sēkliņš, Trapenes pagasta zemnieku saimniecības „Niedrāji” īpašnieks
Kopumā situācija ir kritiska. Bet katrā zemnieku saimniecībā tā ir atšķirīga. Liela ietekme ir atmaksājamajiem kredītiem, kas apgrūtina. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijā piena iepirkuma cena bija 12 – 13 santīmi, bet tagad ir mazāk par 20 centiem par piena litru. Kā lai izturam konkurenci ar citiem Eiropas valstu piensaimniekiem, kuriem subsīdijas ir krietni lielākas nekā mūsu zemniekiem? Atceros, kā mums stāstīja, cik labi būs Eiropas Savienībā. Tā balstoties uz četriem vaļiem, starp kuriem nozīmīga vieta ir vienādai konkurencei. Kur tā ir? Ja Latvijas zemniekiem būtu tādas subsīdijas, kā, piemēram, Francijas lauksaimniekiem, tad nebūtu pamata žēloties. Bet mums ir Eiropas Savienībā viszemākie maksājumi! Turklāt gribam tikt visiem līdzi, pārvarot Krievijas ieviestās pārtikas embargo sekas, kas visvairāk skar tieši Latviju. Ko dara mūsu valdības vadītāji? Kūkumu uzmetuši, rāpo Briseles ierēdņu priekšā. Varbūt, stājoties Eiropas Savienībā, vajadzēja laikus saprast, kas mūs sagaida, un censties ieņemt līdzvērtīgas pozīcijas nevis kaut kad tālā nākotnē, bet uzreiz. Rumānija Eiropas Savienībā iestājās tikai 2007.gadā, bet šai valstij maksājumu nosacījumi ir labvēlīgāki, jo tās pārstāvis Dačans Čalošs bija lauksaimniecības komisārs. Turpretim Lavijas pārstāvji Eiropas Parlamentā tikai norāda, ka pret visiem ir jābūt vienādai attieksmei, nevis jālobē savas valsts intereses. Pagājušā gada septembrī, apmeklējot Latviju, Dačans Čalošs solīja rast rsinājumu Krievijas embargo dēļ visvairāk cietušo valstu lauksaimnieku atbalstam, taču tas nav noticis. ◆
Ar vienu akciju nekas nebeidzas
Gints
Gžibovskis, protesta akcijas dalībnieks, gulbenes novada zs „Lācīši” ekonomists
Dodoties uz protesta akciju Briselē, bijām cerējuši, ka tai būs lielāki panākumi. Tomēr labi, ka vismaz kaut kāds risinājums tika rasts, lai atbalstītu piena krīzes skartos zemniekus. Varu secināt, ka situācija Eiropā ir daudzmaz līdzīga, jo arī citās valstīs piena cenas nesedz ražošanas pašizmaksu. Akcijā kopā ar citu valstu lauksaimniekiem parādījām, ka vēlamies panākt situācijas uzlabošanos. Briselē redzējām, kā protestus pauž ar citām metodēm, lai panāktu savas intereses. Tās nav tik miermīlīgas kā Latvijā. Iespējams, ka šoreiz agresivitātes izpausmes bija nedaudz par nopietnām. Taču zemnieki parādīja savu nostāju prasībā, ka situācija ir jāmaina. Galvenais uzsvars tika likts uz to, ka zemniekiem ir jāpalīdz tikt galā ar samilzušo situāciju, ka viņiem nav „jāmaksā” par nepārdomātas ārpolitikas sekām. Tās skar ne tikai piensaimniekus, bet arī dārzeņu audzētājus un cūkkopjus. Latvijā situācija ir sevišķi dramatiska, jo piena iepirkuma cenas ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Pagaidām nav zināms, kā starp valstīm tiks sadalīti 500 miljoni eiro, ar šādu piedāvājumu klajā nākusi Eiropas Komisija. Ja to dalīs proporcionāli, tad Latvija saņems minimālu summu, salīdzinot ar to, kas ir nepieciešama, lai stabilizētu piena lopkopības un dārzeņu audzēšanas nozares. Tas nozīmē, ka notikusī protesta akcija nav visu atrisinājusi, tāpēc ar to vēl nekas nebeigsies. ◆
