Šonedēļ visā Latvijā Naturalizācijas pārvaldes (NP) darbinieki atzīmē astoņu gadu jubileju.
Šonedēļ visā Latvijā Naturalizācijas pārvaldes (NP) darbinieki atzīmē astoņu gadu jubileju.
NP Rēzeknes reģionālās nodaļas Alūksnes filiālē šajā laikā būs Atvērto durvju diena un citas aktivitātes.
“6.februāra vakarā Alūksnes rajona padomes mazajā zālē interesentiem būs iespēja tikties ar Jekaterinu Rutku. Viņa bija pirmā mūsu rajonā, kas 1995.gada 6.februārī Alūksnes filiālē iesniedza dokumentus naturalizācijai. Viņa dalīsies pārdomās par pilsonības nozīmi un stāstīs, kā klājies pēc pilsonības iegūšanas,” laikrakstam stāsta NP Rēzeknes reģionālās nodaļas Alūksnes filiāles vadītāja Solveiga Selga.
Viņa norāda, ka šonedēļ seši cilvēki saņems Ministru kabineta izrakstus par pilsonības iegūšanu. Bet 7.februārī no pulksten 10.00 Alūksnes filiālē būs Atvērto durvju diena.
“Lai izietu naturalizācijas procesu, šobrīd Alūksnes filiālē dokumentus ir iesnieguši 228 rajona cilvēki. Pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā gaida 36 cilvēki. Ja abi vecāki ir nepilsoņi, viņi savam bērnam var vēlēties Latvijas pilsonību. Filiālē ir reģistrēti divi šādi bērni,” saka S. Selga.
“Visizteiktākā vēlme iziet naturalizācijas procesu ir Gaujienas pagasta nepilsoņiem. Vislielākais nepilsoņu skaits ir Pededzes pagastā, bet no tā vismazāk cilvēku ir vēlējušies iegūt Latvijas pilsonību, jo pierobežā vēl joprojām ir izdevīgāk dzīvot ar nepilsoņu pasēm. Manuprāt, kamēr vēl nav skaidrs, kāds būs nepilsoņa statuss Eiropas Savienībā (ES), cilvēki nesteidzas naturalizēties. Ja cilvēks līdz šim nav izjutis nepieciešamību to darīt, viņš nogaida un cer, ka agrāk vai vēlāk pilsonību piešķirs visiem,” spriež S. Selga.
“Pašlaik ir zināms, ka Latvijas pilsoņi būs arī ES pilsoņi, bet ES likumi ir rakstīti tikai pilsoņiem. Kā būs ar nepilsoņiem – nav zināms. Iespējams, kad tas noskaidrosies, cilvēkiem būs vieglāk izšķirties, kādas valsts pilsonību izvēlēties,” secina S. Selga.
Viņa akcentē, ka iedzīvotāju vēlme naturalizēties visā Latvijā ir diezgan maza. “Naturalizācijas eksāmeni notiek reizi mēnesī. Varu lepoties, ka komisija, kas brauc pieņemt eksāmenus, vienmēr atzīst, ka Alūksnes rajona nepilsoņiem nav problēmu ar latviešu valodas un vēstures zināšanām. Astoņu gadu laikā ir bijuši tikai daži gadījumi, kad vajadzēja atkārtoti likt eksāmenu. Te cilvēki, kas vēlas iegūt pilsonību, ir godprātīgi, centīgi un apzinīgi. Manuprāt, Alūksnes rajona vīriešu vēlme naturalizēties ir viena no augstākajām Latvijā. Nāk jauni vīrieši, kas nākotni vēlas saistīt ar militāro jomu, kā arī gados veci cilvēki, kam iegūt Latvijas pilsonību ir liels gods,” klāsta S. Selga.
“Nepilsoņiem ir grūti izšķirties, kādu pilsonību izvēlēties. Gribētos, lai viņiem izšķiršanās nebūtu ilgstoša, jo ieguvējs ir tas, ka visu dara ātri un laikus,” vēl S. Selga.
