Vakar notika Alūksnes Kultūras centra atvērto durvju dienas pasākums, bet jau 18.septembrī notiks projekta noslēguma pasākums – lielkoncerts “Mūs vieno mājas”, kurā muzicēs “Mirage Jazz Orchestra” un mūziķi, kuru dzīve ir bijusi vai šobrīd ir saistīta ar Alūksni.
Ļoti skaisti un solīdi
Gita Tortuze, Alūksnes pilsētas pensionāru biedrības “Sudrabs” vadītāja
Tagad ļoti jauki var aiziet uz kultūras namu, un vērtēju to ļoti pozitīvi. Ir bruģēti celiņi, arī iela ir kārtībā. Ir ļoti labi arī tas, ka, ieejot kultūras centrā, uzreiz pa labi ir kase un nekur nav jāiet un tā jāmeklē. Pretī ir spogulis, kurā var redzēt sevi – pirmajā momentā šķiet, ka tev pretī nāk kādi cilvēki. Man vizuāli kultūras centrs ļoti patīk, un vismaz tagad nav jāskatās uz kājām, kurā bedrītē paklupsi vai kur iesprūdīs kurpju papēdis. Tagad viss ir sataisīts ļoti skaisti un solīdi. Arī apkārtne pie kultūras centra ir skaisti iekārtota, un, Dievs dod, lai nevienam neienāk prātā kaut kur iegriezt savus vārdus vai ko noķēpāt ar krāsām. Ir ļoti būtiski, lai nevienam roka nepaceļas ko tādu izdarīt. Viss ir tik forši sataisīts, arī mašīnām ir autostāvvietas. Ļoti skaists ir arī ceļš no kultūras nama uz mākslas skolu, viss ir skaisti izveidots, tīrs un patīkams. Vienīgi žēl, ka blakus ir palikusi neglīta VEF sēta. ◆
Jāiekļauj visas sabiedrības grupas
Astrīda Bētere, Kādreizējā Alūksnes tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja
Notikumi, kuri notiks šajā namā, būs ar citu kvalitātes latiņu, jo bieži vien tad, kad nāca amatierkolektīvu skates uz svētkiem, vienmēr domājām par to, kā tas nākas, ka mūsu cilvēki ir tik prasmīgi, tik kvalitatīvi un profesionāli darbojas, bet rādītāji, salīdzinot ar citiem, tomēr klibo. Skatē nevērtē tikai kolektīvu, bet arī to, kā tu namā ienāc, kā tiec līdz mēģinājumu telpai vai skatuvei. Mūsu skatēs parasti bija tā, ka žūrija sēž zālē un pa vienām durvīm deju kolektīvi vai kori nāk iekšā, bet pa otru malu tajā pašā zālē viņi nonāk no skatuves. Tā nebija notikuma tīrība, un vērtētāji redzēja visu aizkulišu dzīvi. Bieži vien tādēļ kaut ko zaudējām. Šobrīd lielā zāle, kura domāta teātra uzvedumiem, koncertiem, ir ar paaugstinājumu, un tas ir ļoti labi.
Es atceros to laiku, kad 1976.gadā es sāku strādāt Alūksnes tautas namā un mūsu skaņu operators sēdēja zem skatuves lūkā. Viņu sauca Ēriks un viņš bija liela auguma cilvēks, bet viņa sievai Maijiņai nācās skraidīt uz augšu, lai redzētu, kas notiek uz skatuves, vai kaut kas ir jāmaina. Visai gaismas aparatūrai braucām pakaļ uz Ļeņingradu. Šobrīd viss ir uz vietas un nav nekur jāskraida.
Man ļoti patīk kora telpa un patīkami redzēt, kā jaunajā mājvietā iekārtojusies Tautas lietišķās mākslas studija “Kalme”. Kādreiz “Kalme” sēdēja tur, kur tagad ir saimnieka un mākslinieka telpa. Viņi paši izbūvēja savas mājas pagraba telpā un dzīvoja tanī pagrabā gadu gadiem. Šobrīd viņi atkal ir tikuši pie gaismas. Arī teātrim “Slieksnis” ir savas telpas un blakus noliktavu telpas. Manīju, kā viņi pamazām visu iekārto. Šādā veidā ir vieglāk strādāt gan kolektīviem, gan kolektīvu vadītājiem. Dejotājiem man gan pietrūkst spoguļzāles, kura dejotājiem ir ļoti būtiska, taču šīs ir iespējas, kuras vēl var pilnveidot, un laika gaitā tas varētu risināties. Arī jauniešiem ir piešķirtas telpas tur, kur kādreiz atradās garderobe, diskozālīte un kādreiz arī bufete. Šobrīd tur varēs uzturēties jaunieši un telpas ir ļoti simpātiskas, taču, zinot to, ka mūsu jaunieši tagad ir divi metri bez galvas, man šķiet, ka neviens vien puns jauniešiem netīšām varētu tikt, jo tur ir zemi griesti.
Domājot par laivu būdām, varētu būt kāda iniciatīva šīs laivu būdas līdz galam nenojaukt, bet atrast tām kādu risinājumu, blakus ir arī Tīklu saliņa. Kādreiz no tautas nama izeja bija uz ezeru un galā bija laipa, lai, no tautas nama nākot, varētu pieiet pie ezera.
Šobrīd ir ļoti skaista arī kafejnīca un ceru, ka tā būs pieejama ikvienam un kafijas krūze nemaksās divus vai trīs eiro. To es varētu vēlēt tiem, kuri būs šīs kafejnīcas saimnieki. Darbiniekiem es novēlu daudzus radošus notikumus un lai viņiem izdodas jaunajās telpās radīt patīkamus un kvalitatīvus pasākumus visām interešu grupām. Savā darbības jomā tam būtu jāiekļauj visas sabiedrības grupas. Ir jāredz, ka tas ir mans cilvēks, ne tikai tie, kuri nāk uz kolektīviem. Kāpēc gan lai nenotiktu mediķu vai lauksaimnieku saieti?
Būtu labi, ja šis nams kalpotu visam novadam un nebūtu tikai Alūksnes pilsētas, bet visa Alūksnes novada kultūras centrs. Gribētos, lai nama durvis vienmēr būtu atvērtas arī bijušajiem darbiniekiem – gan kolektīvu vadītājiem, gan citiem. Šie darbinieki ir ļoti ilgi gaidījuši šo mirkli, kad Alūksnei tiks piedāvāta jauna mājvieta kultūrai.
Kas attiecas uz nosaukumu “Kultūras centrs”, manā izpratnē kultūras centrs ir tad, kad ir mūzikas skola, mākslas skola, tautas nams un viss vienkopus veido kultūras centru. Man šķita, ka jaunajam centram varēja palikt tāds pats nosaukums vai arī kāds cits, nevis “kultūras centrs”, taču tā ir tikai tāda mana sajūta. Kad nams sāks dzīvot, tad arī sapratīs, ko vēl vajag un kā varbūt vēl pietrūkst. Skatuve ir jāapdzīvo, un lai netrūkst ideju, jo tad jau viss strādās. Un biļetes – ar demokrātiskāku cenu! Pirmās reizes cilvēki varētu iet arī par augstām biļešu cenām, bet ne vēlāk – ja vēl kafejnīcā gribēsies iedzert kārtīgu kafiju vai arī cilvēks mērojis ceļu no citurienes, man tas liktos pavisam biezi. ◆
