Šogad Alūksnes muzejs Valsts Kultūrkapitāla fondā iesniedzis vairākus
projektus. Kā svarīgākie no Alūksnes muzeja atbalstītajiem projektiem
ir saistīti ar arheoloģiskā materiāla konservāciju, saglabāšanu un
eksponēšanu. Šovasar arheoloģiskie izrakumi, turpinot pagājušā gadā
iesākto, norisinās arī Alūksnes viduslaiku pilī.
Izrakumos iegūtas 46 bronzas senlietas
Kā
pirmais no atbalstītajiem projektiem ir “Asaru senkapos iegūto
arheoloģisko izrakumu senlietu konservācija, saglabāšana un
popularizēšana”, kurš pērn ieguva finansējumu Valsts Kultūrkapitāla
fondā. 2014.gada rudenī Alūksnes novada Alsviķu pagasta Asaru senkapu
aizsardzības zonā tika veikti arheoloģiskie izrakumi Ulda Kalēja vadībā.
Šajos izrakumos tika iegūtas 46 bronzas senlietas – aproces ar
zvērgalvu galiem, spirālgredzeni, pakavsaktas, kā arī lielākais ieguvums
divasmens zobens. Alūksnes muzeja vēsturniece Linda Safranoviča
informē, ka līdz šī gada novembrim senlietas atradīsies konservācijā
Lietuvā pie arheoloģiskā materiāla restauratora Arūna Puškorjus.
“Pēc
konservācijas senlietas tiks nogādātas atpakaļ Alūksnes muzejā, kur tās
varēs apskatīt, sākot ar šī gada decembri. Papildus arheoloģijas
izstādei būs iespējams apskatīt rotkaļa izstādi, kurš kaļ seno latgaļu
rotas, līdzīgas tām, kuras iegūtas Asaru senkapu aizsardzības zonā,”
stāsta L.Safranoviča.
Konservācija un saglabāšana
Fonda
2.kārtā tika apstiprināts un pašreiz tiek finansēts muzeja projekts
“Alūksnes muzeja arheoloģiskā krājuma priekšmetu konservācija un
saglabāšana”. Pateicoties šim projektam, konservācijā nonākušas
senlietas, kuras iegūtas dažādos Alūksnes senkapos un atradušās Alūksnes
muzejā vairākus desmitus gadu un kurām nepieciešama steidzama
konservācija un saglabāšana, kā arī dažas senlietas, kuras iegūtas
Ziemera pagasta Spieķu senkapos veiktajos izrakumos 2014.gada vasarā.
“Tādas senlietas kā spirālgredzeni, aproces, piekariņi, saktas un citas
senlietas līdz šī gada decembrim atradīsies pie arheoloģiskā un
vēsturiskā metāla restauratores – meistares Ievas Baļļas,” informē
L.Safranoviča un uzsver, ka arheoloģiskajos pieminekļos iegūtas
senlietas ir valsts īpašums un neatņemama Latvijas vēstures sastāvdaļa,
kas ataino noteiktu laika periodu ne tikai Latvijas, bet arī Alūksnes
vēsturē, tādēļ ir nepieciešams šīs senlietas konservēt, saglabāt un
iepazīstināt ar tām plašāku sabiedrības daļu.
Savukārt jau pērn
uzsāktajos arheoloģiskajos izrakumos Alūksnes viduslaiku pilī U.Kalēja
vadībā arī šogad atkātas vairākas lodes un būvkeramika. Ir atsegts arī
pils iekšpagalma bruģis.
