SIA “Alūksnes slimnīca”, kuras kapitāldaļu turētājs ir Alūksnes novada un Smiltenes novada pašvaldības, 2022. gadu beidza ar 9863 eiro peļņu, kas novirzīta jaunās Rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļas iekārtojumam.

Kapitāldaļu turētāja pārstāvis Alūksnes novada pašvaldības izpilddirektors Ingus Berkulis informē, ka pagājušajā gadā lielākais SIA “Alūksnes slimnīca” paveiktais darbs ir projekta ar specifisko atbalsta mērķi (SAM) realizācija. Rezultātā pārbūvēta vecā slimnīcas administrācijas ēka, tajā ierīkojot Rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļu, bet iepriekšējās šīs nodaļas telpas pārbūvētas Ginekoloģijas nodaļas vajadzībām. Tāpat pērn nopirkts arī jauns slimnīcas apsildīšanai nepieciešamais apkures katls. “Būtiskākais izaicinājums 2023. gadā šai pašvaldības kapitālsabiedrībai ir jauno ārstniecības personu piesaiste,” norāda I. Berkulis.

Ir spiesti veikt primāro veselības aprūpi

SIA “Alūksnes slimnīca” valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa jūnija domes sēdē norādīja, ka slimnīca no valsts vēl nav saņēmusi kompensāciju par energoresursu sadārdzinājumu 36 000 eiro apmērā. “Tomēr, salīdzinot ar citām slimnīcām, šajā jomā esam strādājuši ļoti taupīgi, jo uz efektīvākiem nomainījām esošos gaismas ķermeņus, kā arī izmantojām savu centralizēto apkuri,” norādīja M. Kauliņa. Alūksnes slimnīcā, tāpat kā citās Latvijas slimnīcās, ir gultas vietu dienas izmaksu neatbilstība realitātei, jo pēdējā laikā vērojams liels sadārdzinājums, īpaši medikamentiem. “Valstiskā līmenī galvenais ir sakārtot primāro veselības aprūpi, tad arī slogs slimnīcām pārdalīsies savādāk,” teica M. Kauliņa un paskaidroja, ka slimnīca pašlaik pilda primārās veselības aprūpes uzdevumus, kas tai nebūtu jādara. “Dienā Uzņemšanas nodaļā vēršas vairāk nekā 20 pacienti, kuri būtībā ir ambulatorie pacienti. Tas liedz slimnīcai darīt ko vairāk citās jomās, jo būtībā esam sekundāro medicīnisko pakalpojumu sniedzēji,” saka valdes priekšsēdētāja. Viņa norādīja, ka slimnīca pērn strādājusi ar peļņu tādēļ, ka piedāvājusi arī maksas pakalpojumus – veikusi virskvotas pacientu ārstēšanu. Šo naudu slimnīca izmanto personāla vajadzībām, medikamentu sadārdzinājuma kompensēšanai un citam, tāpat, kā to dara citas slimnīcas valstī.

Jauno speciālistu vēl arvien trūkst

Runājot par jaunajiem ārstiem un citu medicīnisko personālu Alūksnes slimnīcā, M. Kauliņa atklāj, ka jau no pagājušā gada slimnīcā strādā jaunie ārsti – rezidenti. “Trīs no viņiem ir ķirurģiskajā, četri internajā profilā un viena sertificēta interniste, kura slimnīcā jau strādā pastāvīgā darbā, bet papildus studē pulmonoloģiju. Jauno speciālistu piesaistē būtiskas ir sarunas ar medicīnas studentiem. Mūsu slimnīcai aktuāls ir anesteziologs, kurš pašlaik pie mums strādā tikai kā rezidents,” atklāj valdes priekšsēdētāja.

Drīzumā slimnīcā darbu sāks jaunā Rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļa, kuras sniegtajiem pakalpojumiem valsts apmaksātās kvotas gan ir mazas, bet pieprasījums liels, tādēļ slimnīca piedāvās maksas pakalpojumus. “Ja atrisināsies anesteziologa vakance, varēsim risināt arī jautājumu par paplašinātām traumatologa operācijām Dienas stacionārā, taču pašlaik arī šis speciālists ir ļoti noslogots, jo dienā jāveic divas, trīs operācijas,” saka M. Kauliņa.

Vēl kā izaicinājumu M. Kauliņa min medmāsu trūkumu, lai gan trīs no viņām jau apguvušas anestēzijas māsas papildu profesiju. “Mums ir arī četri māsu palīgi, kuri turpināja izglītoties un paliks pie mums strādāt par ārstu palīgiem vai medmāsām,” saka valdes priekšsēdētāja un uzsver, ka galvenais ir jauni speciālisti.

Pašvaldība arī turpmāk jaunajiem speciālistiem, lai viņus piesaistītu un ieinteresētu strādāt Alūksnes slimnīcā, turpinās piedāvāt gan dzīvojamo fondu, gan stipendijas. I. Berkulis aicināja domes deputātus izteikt idejas un priekšlikumus šī piedāvājuma paplašināšanai.

Uzziņai

SIA “Alūksnes slimnīca”:

■ peļņa 2022. gadā 9863 eiro;

■ bruto peļņas rentabilitāte 4,61%;

■ neto peļņas rādītājs 0,21%;

■ aizņēmuma summa ilgtermiņā 473 754 eiro;

■ aizņēmuma summa īstermiņā 102 872 eiro.