Sestdiena, 17. janvāris
Tenis, Dravis
weather-icon
+-9° C, vējš 2.95 m/s, D vēja virziens
Aluksniesiem.lv bloku ikona

Sociālais darbs ir ļoti atbildīgs

Alūksnes novada Sociālā dienesta sociālās darbinieces Maija Strade un Ieva Vimba šovasar piedalījās sociālo darbinieku vasaras skolā līdz ar citiem Latvijas sociālajiem darbiniekiem. Sociālo darbu M.Strade veic ilgāk nekā 20 gadus, Alūksnes novada sociālā darbiniece Annas un Malienas pagastos viņa ir kopš 2013.gada. Viņa atzīst – gūta vērtīga pieredze, kas noderēs turpmākajā darbā. Vasaras skolu otro gadu organizē Labklājības ministrija par valsts budžeta līdzekļiem, lai veicinātu sociālo darbinieku profesionalitāti, sociālā darba profesijas pārstāvju personības attīstību un izaugsmi, no kā ieguvējs būs katrs iedzīvotājs, vajadzības gadījumā saņemot profesionālāka un radošāka sociālā darbinieka atbalstu situāciju risināšanā sociālā dienestā. Šogad vasaras skola notika  Kandavas novadā, tūrisma un atpūtas centrā “Plosti” Abavas upes krastā.

Vērtīga pieredze divās
dienās
Vasaras skola notika divas dienas. Tā bija iespēja pilnveidot savas profesionālās kompetences un personiskās kvalitātes ar jaunām zināšanām un metodēm sociālajā saskarsmē, konfliktu risināšanā ar dažāda vecuma klientiem. Tas viss notika interaktīvā, radošā veidā caur dažādām nodarbībām. Kopā bijām 64 cilvēki, dalījāmies divās grupās, un ar katru no tām strādāja psihoterapeits līdz pat sešiem vakarā, daloties savā pieredzē, strādājot ar bērniem, ieslodzītajiem un citām klientu grupām. Psihoterapeiti atgādināja atziņu: viss, ko saka klients, ir taisnība – neviens nav labāks vai gudrāks. Viņi mums mācīja, kā atbrīvoties no stresa pēc grūtas darba dienas un atgūt sevī mieru – tas patiesi bija ļoti noderīgi, jo tādas darba dienas, kad tiec pilnībā izsmelts, nav retums. Pirmās dienas vakarā un otrās dienas rītā mums bija iespēja izbaudīt indiešu meditācijas gongu skaņas – tas bija iespaidīgi! Ļoti vērtīga bija arī no kolēģiem gūtā pieredze par to, kā viņi rīkojas dažādās situācijās, sniedzot sociālo palīdzību. Likums sociālajā darbā visiem ir viens, atšķiras nianses, ko un kā kurā novadā papildus apmaksā vietējā pašvaldība. Sociālajam darbiniekam jāprot atbildēt uz visiem klientu uzdotajiem “Kāpēc?”, tādēļ kolēģu pieredze, psihoterapeitu padomi bija ļoti vērtīgi.

Aiz katra lēmuma – cilvēka dzīve
Sociālais darbs ir ļoti atbildīgs – nereti īsā laikā nākas pieņemt lēmumus, kas iespaido visu cilvēka atlikušo dzīvi, piemēram, vai bērnus ievietot krīzes centrā, vai personu ievietot pansionātā, kāda veida sociālo palīdzību sniegt. Tie ir ļoti atbildīgi lēmumi, un aiz katra no tiem ir kāda cilvēka dzīve. Ir bijis gadījums – ja konkrētā mirklī cilvēku neaizvestu pie ārsta, viņam amputētu kāju… Smagi ir gadījumi, kad cilvēki pirmspensijas vecumā ir bez iztikas līdzekļiem un ar nopietnām veselības problēmām. Tas viss ir mums tepat līdzās… Šeit no svara ir ļoti labā sadarbība ar Annas un Malienas pagastu pārvaldēm. Man patīk palīdzēt cilvēkiem, kuriem patiesi vajag palīdzību, jo nav neviena cita, kas izdarīs, pamudinās, palīdzēs.

Kā latviešu tautas pasakā
Diemžēl dažreiz sociālajā darbā nākas saskarties ar latviešu tautas pasakām, piemēram, par to, kā bērni, kad vecāki palikuši veci, nespējīgi un slimi, ir gatavi viņus ragaviņās aizvilkt uz mežu un atstāt tur pavadīt mūža nogales pēdējās dienas… Tikai šodien pasaka nedaudz ir mainījusies, jo nereti bērni negrib uzņemties rūpes par vecākiem, aizbildinoties ar darbu un noslogojumu, tādēļ labprāt iekārto viņus pansionātā. Skumji, ka šie pieaugušie bērni neaizdomājas, ka arī paši kādreiz novecos un ka šāda attieksme vecākus sāpina, aizmirst to, ka vecāki nesavtīgi par viņiem rūpējās, kad viņi bija mazi. Ja pensionārs ir vientuļš – tas ir citādāk, bet ja cilvēkam liek pamest savu māju, sētu un pagalmu, tas viņu psiholoģiski sagrauj.
Prieks ir par gadījumiem, kad izdodas cilvēkiem, ģimenēm ar bērniem palīdzēt un uzlabot esošo situāciju. Starp maniem klientiem ir ģimene – vīrs ar sievu, kuri nolēma mainīt dzīvi un aizbrauca strādāt uz rūpnīcu Tallinā (Igaunija). Pēc trīs mēnešu darba viņi bija atbraukuši uz laiku atpakaļ un atzina, ka ar darbu ir ļoti apmierināti un drīz atkal dosies turp. Tas viņiem bija dzīves atspēriens, iespēja nopelnīt un nomaksāt parādus. Lai izdodas Labklājības ministrijas iecerētais valstiskais projekts darbā iesaistīt ilgstošos bezdarbniekus! Tikai galvenais – lai cilvēks pats vēlas mainīt esošo situāciju.
Maiju Stradi uzklausījusi Līga Vīksna

Aluksniesiem.lv bloku ikona Komentāri