Esmu no tiem cilvēkiem, kuriem grūti no rītiem pamosties. Kādreiz gan tā nebija un vēlos ārā no gultas pie pirmā modinātāja signāla, taču tagad es to mēdzu atlikt, atlikt un atlikt… Nesen gan uzsāku skriet no rītiem un, lai arī ne vienmēr izdodas, gribu apņemties pamainīt savu rutīnu, pilnībā pamainīt savu rīta gājumu. Es nevaru izstāstīt, cik labi ir paskriet no rīta, cik patīkami ir aizskriet līdz ezeram, apsēsties vai iebrist ūdenī un vērot visu pamostamies! Vēlāk arī pašam šķiet, ka ir tik daudz laika, tik daudz ko vēl var izdarīt, un šajos brīžos man pietrūkst tā laika, kad spēju pamosties ar pirmo modinātāja zvanu un sagaidīt pilsētu mostamies.
Es gan ticu, ka savu režīmu var mainīt, bet nezināju, ka tas būs tik grūti. Visticamāk, modinātājs jānoliek otrā istabas galā vai arī jāpaslēpj kaut kur pavisam tālu. Ir izgudroti daudzi modinātājpulksteņi, kuri no rīta palīdz pamosties. Ir pat tādi, kuri sāk no rīta lidot, un, kamēr to nenoķersi, tas turpinās skanēt. Ir arī līdzīgi modinātāji – kā mazas mašīnītes, kas sāk no rīta braukāt pa istabu un tev jānoķer. Vēl ir arī tādi modinātājpulksteņi, kuri izskatās pēc hanteles, un, noskanot modinātāja signālam, tev šī hantele pāris reizes jāpaceļ, lai modinātājs beigtu zvanīt. Tas ir ļoti labs veids, kā uzsākt rītu ar rītarosmi. It kā vienmēr šķiet, ka, paguļot ilgāk, jutīsimies labāk, bet – še tev! Vēl vairāk sāp galva, esi saguris un diena šķiet pārāk īsa. Paradoksāli, bet, ja piecelies agrāk, jūties labāk, un tas atsver liekās gulēšanas stundas, kuras mēs saucam par “atgulēšanu”. Kaut kur lasīju, ka neizgulēto laiku nevar atgulēt, jo – kas zudis, tas zudis. Tā ka mēs sevi gluži vai mānām, iedomājoties, ka nu mēs beidzot izgulēsimies par visu to laiku, kuru iepriekš neizgulējām.
Šorīt es uz savu rīta skrējienu nepamodos. Vai es jutos labāk? Ne gluži. Pamodos ar ziliem riņķiem zem acīm, un man tik un tā gribējās gulēt. Es biju vien zaudējusi rīta burvību, kurā līdz ar dabas pamošanos kaut kas mostas arī tevī. Un tas nav tikai fizisks process, bet arī kas garīgs – skatoties Alūksnes ezera rāmajā ūdenī, saprotu, ka arī es sevī gribu reiz tādu rāmumu.
Atkarībā no ierastā diennakts ritma izdala divus cilvēka bioloģiskā pulksteņa veidus – “cīruļi” jeb cilvēki, kuriem augstākais možuma un darbaspēju periods ir rīta pusē, un “pūces”, kam lielākā aktivitātes fāze vērojama pēcpusdienās un vakaros. Pasaulē tikai aptuveni 15 % cilvēku ir “cīruļi”, gandrīz 25 % ir “pūces”, bet pārējos 60 % nevar pieskaitīt ne pie viena no šiem tipiem. Kurš no putniem esat jūs? ◆
