Alūksniešiem.lv redakcija
Plastmasas iepakojums ir viens no jaunākajiem cilvēka radītajiem iepakojuma materiālu veidiem. Lai arī cilvēce plastmasas materiālu pazīst mazāk kā 100 gadus, tomēr tas ir viens no apspriestākajiem un asas diskusijas guvušajiem iepakojuma veidiem. Iemesls plašajai viedokļu atšķirībai – vai plastmasas iepakojums ir zinātnes attīstības izgudrojums vai tomēr cilvēces lielākā kļūda – izriet no sabiedrības izpratnes trūkuma par pareizu plastmasas iepakojuma pielietošanu un utilizēšanu.
Plastmasas maisiņš sākotnēji radīts, lai pasargātu planētas mežus no izciršanas – lai ar daudzkārt lietojamu plastmasas iesaiņojumu aizstātu vienreizlietojamos papīra maisus preču saiņošanai. Tomēr cēlā ideja radīt ilgtspējīgu daudzkārt lietojamu alternatīvu pārvērtās lielākajā vides draudā, jo tehnoloģija mainījās, bet sabiedrības ieradumi – nē. Kā ierasts, cilvēki turpināja arī plastmasas iepakojumus izmantot vienreiz, pēc preces izlietošanas izmetot tos sadzīves atkritumus vai dabā. Rezultātā apglabājamo atkritumu apjoms, kas sadalās gadu simtos, sācis pieaugt un uzkrāties ģeometriskā progresijā, apdraudot dzīvo dabu, sadaloties mikroplastmasas daļiņās un atstājot piesārņojuma pēdas nākamajām paaudzēm.
Latvijā pēdējos gados tiek aktīvi strādāts, lai mazinātu tirgū laisto plastmasas iepakojuma apjomu. Atbilstoši Valsts vides dienesta datiem, 2019. gadā tirgū laisti 47 300 tonnu plastmasas iepakojuma materiālu, savukārt 2021. gadā tirgū laistais apjoms samazinājies līdz 42 200 tonnām. Šo triju gadu laikā vidēji pārstrādāti otrreizējās izejvielās 17 200 tonnas plastmasas iepakojuma jeb vidēji 38,6% no realizētā. Salīdzinot ar cietiem iepakojuma materiālu veidiem, plastmasas iepakojums ir grūtāk pārstrādājams sava neviendabīgā sastāva un pārtikas un citu vielu piejaukuma dēļ. Tāpēc joprojām ir būtiski sekmēt sabiedrības izpratni par pareizu plastmasas iepakojuma atkritumu šķirošanu.
Lai veicinātu sabiedrības iesaisti pareizā plastmasas iepakojuma šķirošanā, iepakojuma apsaimniekotāja “Zaļā josta” pārstāve Signe Jānelsiņa apkopo svarīgāko informāciju un biežāk pieļautās kļūdas pareizā plastmasas iepakojuma šķirošanā un izveidotās dalītās vākšanas infrastruktūras lietošanā.
Kas ir otrreizējas izejvielas
Otrreizējai pārstrādei piemērots iepakojums ir tīrs, nesatur ēdiena un citu vielu pārpalikumus, ir viendabīgs un sadalīts pa materiāla veidiem. Tas nesmird, nesmērē, no tā ārā nekas netek. Tas nav antisanitārs. Ja iepakojums sastāv no dažādu materiālu komponentēm, pirms izmešanas dalītās vākšanas konteinerā, tas ir jāsadala pa materiālu veidiem. Piemēram, lakto jogurta iepakojumam no plastikāta trauciņa atdala folijas vāciņu un noņem kartona etiķetes daļu. Pielīmētās etiķetes un uzlīmes berzt nost nav nepieciešams.
Kāds plastmasas iepakojums ir derīgs pārstrādei
Lai nodrošinātu plastmasas iepakojuma pārstrādi otrreizējās izejvielās, jāzina tā sastāvs. Plastmasas izstrādājumus grupē 7 lielajās klasēs: 1 – polietilēnteraftalāts (PET), 2 – augsta blīvuma polietilēns (HDPE), 3 – polivinilhlorīds (PVC), 4 – zema blīvuma polietilēns (LDPE), 5 – polipropilēns (PP), 6 – polistirols (PS) un 7 – citas plastmasas jeb kompozītmateriāli (OTHER), kas iekļauj arī polikarbonātu, akrilu, stirēnu, stikla šķiedru, neilonu u.c. Pārtikas un saimniecības preču iesaiņošanai izmanto pārsvarā PET, HDPE un LDPE iesaiņojumu, tāpēc tie tiek plaši vākti pārstrādei ar dalītās vākšanas konteineru starpniecību visā Latvijā. Tomēr aizvien plašāk tiek apgūtas jaunas pārstrādes tehnoloģijas, kas ļauj pārstrādāt arī citus iepakojuma veidus. Tāpēc vairākās pašvaldībās, tostarp galvaspilsētā Rīgā, pieņemti noteikumi, kas ļauj iedzīvotājiem pārstrādei nodot visa veida plastmasas iepakojumu, ja tas nesatur piejaukumus un ēdiena paliekas.
Tikai viendabīgus materiālus var pārstrādāt otrreizējās izejvielās
Plastmasas iesaiņojums, kas apzīmēts ar ciparu 7 (OTHER) ir izgatavots no kompozītmateriāliem – dažādu plastmasas veidu sakausējumiem. Šādi iepakojuma materiāli iegūst labākas fizikālās un tehniskās īpašības, kas sekmē to veiktspēju. Tomēr kompozītmateriālus šobrīd pārstrādei nevāc. Tie tiek vai nu reģenerēti, vai noglabāti poligonā.
Kāds iepakojums nav derīgs pārstrādei
Analizējot atkritumu poligonos nonākušo plastmasas iepakojuma apjomu, apsaimniekotāji norāda, ka teju puse no kopējā plastmasas iepakojuma apjoma nav derīgi pārstrādei. Iemesls tam ir pārāk lielais piejaukumu īpatsvars, kas otrreizējo izejvielu padara par sadzīves atkritumiem, kā arī materiāla kombinētais sastāvs, kas nav sīkāk sadalāms pa materiālu veidiem. Ja pirmo iemeslu var risināt, aktīvi izglītojot sabiedrību pareizā atkritumu šķirošanā un samazinot vērtīgu otrreizējo izejvielu izmešanu sadzīves atkritumos, tad par iepakojuma materiāla izvēli atbildīgi preču ražotāji – kādā iepakojumā tie saiņo savu produkciju un vai tas ir derīgs pārstrādei. Nereti saikne starp iepakojuma ražotāju un šī iepakojuma pārstrādātāju neeksistē, tāpēc šāds iepakojums savu mūžu beidz atkritumu kalnā.
Plastmasas iepakojums ir derīgs pārstrādei, ja nesatur ēdiena pārpalikumus
Ikvienam iedzīvotājam jāatceras, ka izlietotais iepakojums kļūst par otrreizējo izejvielu, ja tas nesatur ēdiena pārpalikumus, taukainas nogulsnes vai citus piejaukumus. Tāpēc tukšos plastmasas maisiņus, trauciņus, kārbiņas, burciņas ir jāatdala no ēdiena pārpalikumiem vai jāizskalo. Plastmasas iepakojumu, kuru nav iespējams atdalīt no piejaukumiem – piemēram, vienreizlietojamās krūzītes, eļļainas mērces pudeles utt. – jāizmet sadzīves atkritumu tvertnē.
Pārstrādei vāc plastmasas iepakojumu, nevis izstrādājumus
Dalītās vākšanas konteineri vieglajam iepakojumam ir paredzēti plastmasas, papīra un metāla iepakojumam. Dalītās vākšanas konteineros var izmest tikai tīru, maksimāli saplacinātu un no piejaukumiem atdalīto iepakojumu. Jāatceras, ka plastmasas izstrādājumus – saimniecības preces, rotaļlietas, priekšmetus, plastmasas mēbeles vai citus plastmasas izstrādājumus – šajos konteineros izmest aizliegts, jo tie neklasificējas kā otrreizējā izejviela. Plastmasas izstrādājumi un priekšmeti nav derīgi pārstrādei kopā ar plastmasas iepakojumu, to materiālu veidu nereti nav iespējams noteikt, kā arī tie visbiežāk izgatavoti no vairākiem materiālu veidiem. Tāpēc plastmasas izstrādājumi, kas ir lietošanas kārtībā, ziedojami labdarībai, savukārt bojātās preces izmetamas sadzīves atkritumu konteinerā.
Arī gaiss maksā naudu
Sašķirotās otrreizējās izejvielas tiek nogādātas uz šķirošanas līnijas. Tāpēc, lai uz šīs līnijas tiktu vestas tiešām otrreizējās izejvielas, nevis transportlīdzeklis mērotu tālo ceļu, pa pusei vedot gaisu, otrreizējās izejvielas pirms izmešanas ir maksimāli jāsaplacina. Atkritumu operatori plāno maršrutus, vadoties pēc konteineru piepildījuma, tāpēc krietni mazāks resursu patēriņš būs gadījumā, ja konteineru piepildījums būs maksimāls un efektīvs.
Plastmasu saturošos vienreizlietojamos izstrādājumus nepārstrādā
Aizvien plašāk tiek izmantotas alternatīvas plastmasas vienreizlietojamiem traukiem, glāzēm un krūzēm, piedāvājot līdzvērtīgus izstrādājumus, kas izgatavoti no kartona. Tomēr jebkurš vienreizlietojamais trauks, neatkarīgi no materiāls, no kā tas ir izgatavots, nav paredzēts izmešanai vieglā iepakojuma šķirošanas konteinerā, jo vienreizlietojamie trauki, glāzes un krūzes Latvijā netiek pārstrādātas. Vienreizlietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi, tostarp kafijas krūzītes, nav paredzētas pārstrādei un ir izmetamas sadzīves atkritumu konteinerā.
Ja plastmasas iepakojums ir viegli sasmērēts, tas tik un tā ir derīgs pārstrādei
Bieži diskusijas izraisa izlietotais iepakojums, kas ir ticis viegli sasmērēts – vai tas ir vai nav derīgs pārstrādei un kur to likt? Piemēram, izpurināta pārtikas kārba, kas tomēr nedaudz satur ēdiena drupačas, vai piena kanniņa, kas ir izskalota ar ūdeni bez mazgāšanas līdzekļa, ir derīga pārstrādei. Tomēr, ja iepakojums satur ēdiena paliekas, kas nav atdalāmas, tas metams sadzīves atkritumu konteinerā.
Bioplastmasas iepakojumu nevar mest konteinerā vieglajam iepakojumam
Bioplastmasas jeb biopolimēru iepakojumu un izstrādājumus var atpazīt pēc īpašā lapiņas marķējuma un norādes par dabīgo iepakojuma izcelsmi. Tomēr jāatceras, ka šāds iepakojums nav derīgs pārstrādei kopā ar plastmasas iepakojumu, tāpēc konteinerā vieglajam iepakojumam to izmest nedrīkst. Mājas apstākļos kompostējamus bioplastmasas iepakojumus un izstrādājumus (to apliecina norāde “OK HOME COMPOST”) var mest piemājas kompostā.
Ik reizi, pārstrādājot makulatūru, zūd tās kvalitāte, ar laiku padarot daudzkārt pārstrādātu papīru nederīgu atkārtotai pārstrādei
Kartona olu kastītes, ļoti pelēks un trausls kartona pildmateriāls elektroiekārtu kastēs – tie ir klasiskie piemēri daudzkārt pārstrādātas makulatūras izstrādājumiem. Šie jau savu labo darbu videi ir snieguši, proti, vairākkārtīgi atdzimuši jaunā veidolā. Un šī ir viņu pēdējā dzīve. Ik reizi, pārstrādājot makulatūru, saīsinās celulozes šķiedras garums, līdz ar to zūd arī gala produkta kvalitāte. Tas kļūst trauslāks un plūksnaināks. Tāpēc neņem ļaunā, ka apsaimniekotājs iesaka šādus izstrādājumus tomēr mest sadzīves atkritumu konteinerā, lai nodrošinātu iespēji augstāku kvalitāti otrreizējām izejvielām, kas iegūtas no dalītās vākšanas konteineru satura pārstrādes.
Reklāma