Kļūt par daļu no svētkiem

“Kādas tev svētku sajūtas?” man svētdienas vakarā vietnē “WhatsApp” raksta kolēģe, kad esmu atgriezusies no Dziesmu un deju svētku gājiena un nosūtījusi viņai fotogrāfijas no svētku norises vietas.

Jā, esmu atgriezusies mājās, bet domās joprojām – Rīgā, kurp jau agri no rīta, kad Alūksne vēl tikai modās jaunai dienai, devos kopā ar Tautas lietišķās mākslas studijas “Kalme” dalībniecēm. Svētku sajūta rodas jau turpceļā, redzot, ka pa lauku ceļu iet sieviete, un rokās viņai ir tautas tērps. Garām pabrauc autobuss, kurā sēž jau tautas tērpos ģērbušies svētku dalībnieki. Tuvojoties Rīgai, neplūst mašīnu straume, galvaspilsētas ielas šķiet neierasti tukšas un klusas.

Taču pie Rīgas Teikas vidusskolas, kurā apmetušies svētku dalībnieki no Alūksnes novada, jūtama rosība, jo mūsējie jau pabrokastojuši, saposušies tautas tērpos un ir gatavi doties uz centru, uz vecpilsētu, kur viņiem norādīta pulcēšanās vieta svētku gājienam Kaļķu ielā.

Kad jau esam 11. novembra krastmalā, tur kā strauti no visām pusēm plūst svētku dalībnieki. Vidzemnieki gājienā dosies pirmie. Ir nedaudz apmācies, laika prognozē svētdien Rīgā solīts lietus, un jo īpaši spēcīgs
– pēcpusdienā. Bet vidzemniekiem rīta pusē izdodas no tā izvairīties. Varbūt tāpēc, ka “Kalmes” viedajām sievām zināmi kādi seni vārdi “Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams, uz tiem melliem igauņiem. Atnāc, saulīt, mīļā, baltā pie tiem zelta latviešiem.”

Un tad, kad alūksnieši jau nonākuši pie Dailes teātra, kur svētku gājiens noslēdzas, saule patiešām arī uzspīd. Apkārt tik daudz priecīgu, smaidošu cilvēku, acis veldzējas novadu tautas tērpu košajos daudzkrāsainajos rakstos, ziedu vainagu krāšņumā. Tam visam piemīt īpaša enerģija, aizmirstas rūpes un nebeidzamie ikdienas darbi, un nemanot arī tu kļūsti par daļu no svētkiem.

Varbūt taisnība tiem, kuri teic, ka Dziesmu svētku nedēļā dzīvojam ideālā Latvijā. Bet varbūt – Latvijā – kādu mēs to gribam redzēt, kaut labi zinām, ka pēc svētkiem šī sajūta izplēnēs. Kā sacīja dziesmu svētku koordinatore Alūksnes novadā Sanita Eglīte, tā ir nedēļa, kas sniedz ikvienam tik svarīgo latviskās atjaunošanās sajūtu. Un kur vēl citur to piedzīvot, ja ne Dziesmu svētkos. Tas, kurš tajos piedalījies kaut reizi, iegūtās emocijas atcerēsies vienmēr un būs kļuvis dvēselē bagātāks.

“Paldies par brīnišķīgo dienu!” atgriežoties Alūksnē, cita citai saka “Kalmes” dalībnieces, kuras ne tikai piedalījušās svētku gājienā, bet arī apskatījušas svētku lietišķās mākslas izstādi “Mēs”. Paldies saku arī es. Svētki tā pa īstam vēl tikai sākas. Lai ikvienam – gan dalībniekiem, gan viņu tuviniekiem, gan skatītājiem izdodas piedzīvot tajos kādu neaizmirstamu mirkli, kopā esot un kopā jūtot!