Vasara ir dažādu festivālu, svētku un pasākumu laiks. Nesen lasīju kādas meitenes pārdomas, kura vairs neapmeklē mūzikas festivālu “Positivus”, jo jūt, ka festivāls vairs nav tik daudz par mūziku, kā to, cik kurš stilīgi ir saģērbies un kā nu kuru pārsteigs. Iedomājos arī par mūsu vietējiem pasākumiem. Kāda sieviete izteica savu sašutumu par kapusvētkiem, kuros dāmas iet uz kapiem augstpapēžu kurpēs un grimst smiltīs. Katrai vietai esot piemērots apģērbs, bet mums katram gribas arī izrādīt to savu labāko skapja saturu. Kad tad vēl mēs satiksim tik daudz paziņu, radu un arī svešu ļaužu, kā ne kādā no Pilssalas pasākumiem vai kapusvētkiem? Mums gribas uzvilkt jaunākās štātes, un tas nekas, ka šīs drēbes vai apavi nebūs piemēroti laikapstākļiem vai vietai. Vasara ir mūsu skatuve, un uz tās mēs varam mazliet padižoties. Kad es mācījos Latvijas Universitātē, atceros kādu izvēles kursu pasniedzēju, kura uz lekcijām vienmēr ieradās kurpēs, kuru papēža garums bija virs 10 centimetriem. Stāvot pie pults, viņa sākumā novilka vienu kurpi, tad otru. Līdz universitātei un atpakaļ viņa brauca ar automašīnu, un šīs kurpes, visticamāk, bija domātas vien skaistumam, ne gluži staigāšanai. Tā nu viņa stāvēja mūsu priekšā kā ļoti skaista bilde, bet noturēt to līdz galam īsti nevarēja. Arī es pati reiz nopirku ļoti skaistas augstpapēžu kurpes, kuras nebūt nebija ērtas. Iešana man aizņēma dubultlaiku, un no malas izskatījās ļoti amizanti. Tā nu mēs šajā pilsētvidē sapošamies, cik nu pašas sev, cik apkārtējiem, bet par neērtumu jāmaksā ar vēl lielāku neērtumu, kuru rada neērtas un amizantas situācijas. Kaut kā ērtums mums saistās ar mājas čībām un halātu, bet tā nudien nav. Reiz biju kādā konkursā, kurā dziedāja 13 līdz 15 gadus vecas meitenes. Dažas no viņām uz skatuves bija uzvilkušas šīs pašas nelaimīgās 10+ centimetrus garo papēžu kurpes un iespīlējušās ļoti šaurās kleitās, kuras es saucu par “cīsiņkleitām”. Tā nu viņas tur dziedāja un knapi kustējās. Pats galvenais bija skaisti izskatīties un tad jau arī skaisti nodziedāt. Tā jau arī dažreiz ir ar mums – pirms balles nopirktas jaunas un neizmēģinātas kurpes, nepiemērota auduma kleitas – viss izskatās skaisti, stāvot uz vietas. Tiešām – dāma kā bilde! Problēmas sākas tikai tad, kad jāsāk pārvietoties un ilgu laiku uzturēties šim apģērbam nepiemērotā vietā. Manuprāt, visas tam esam gājušas cauri un vēl iesim, bet, vērojot milzīgo tendenci izcelties un būt perfekti glancētām, atgriezīsimies pie ērtuma, kurš arī var būt un ir skaists. Katrs var iznest ko savu, un lai mēs katra atrodam, ko mums vislabāk izdodas iznest! Lai nākamie festivāli vai pasākumi ir izbaudāmi un tajos nav visu laiku jāpiedomā pie tā, ka tik mūsu radītais tēls ir saglabājies perfekts. Vairāk brīvības, dāmas! ◆
