XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki sabiedrību sadalījuši teju divās daļās. Vieni uzskata, ka svinīgajā gājienā bija jādodas, lai arī kāds būtu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmums, bet ir arī tādi, kuri uzskata, ka nepakļaušanās ministrijas lēmumam atklāj kādu dziļāku problēmu.
Iejūtamies katrs kaut uz sekundi ministres lomā
Santa Harjo – Ozoliņa, biedrības “Alūksnes lauku partnerība” koordinatore
Arī pati esmu piedalījusies Dziesmu un deju svētkos, kā arī esmu mamma, taču mans bērns uz šiem svētkiem vēl nav bijis. Pati svētkos esmu piedalījos kā dejotāja. Es uzskatu, ka tajā brīdī, kad izglītības un zinātnes ministre izdeva rīkojumu gājienā neiet, tas bija jāievēro. Uzskatu arī, ka ministra lēmums ir savā veidā mazā likumdošana, kura attiecīgajā brīdī ir ātra un operatīva. Ja ministre bija izdevusi rīkojumu, tad neviena amatpersna gājienā nedrīkstēja doties. Gājienā varēja doties kā privātpersona, bet noteikti ne kā amatpersona. Prezidents šajā gājienā gāja kā prezidents un es neuzskatu to par pareizu rīcību vai labu piemēru. Tajā brīdī, kad viņš to izdarīja, viņš principā pauda neadekvātu viedokli pret ministres rīkojumu. Tas nozīmē, ka mēs drīkstam neievērot šos rīkojumus un mums tas ir kā signāls – nu un tad, ka ministrs izdevis kādu rīkojumu? Mums tas nav jāievēro. Iejūtamies katrs kaut uz sekundi ministres lomā. Viņa ir atbildīga par šo procesu, kuru vada un organizē vēl daudzi citi cilvēki, taču ministre ir tā, kurai ir visaugstākā atbildība par šo pasākumu. Ja šiem svētku dalībniekiem sāk parādīties nopietnas problēmas, kuras sāka izpausties ģenerālmēģinājuma laikā, man būtu bail uzņemties atbildību un būt drošai, ka otrajā dienā ar šiem bērniem viss būs kārtībā. Es gribu redzēt to drosminieku, kurš sitīs sev pie krūtīm un teiks, ka gājienu tādā situācijā noteikti neatceltu un ka šajā situācijā nesaskatīja neko ārkārtēju. Situācija nebija normas robežās, un es uzskatu, ka ministrei noteikti nevajadzētu atkāpties no amata, jo viņa, kā ministre, kura vada šo procesu, ir izdarījusi pilnīgi visu, lai bērni būtu drošībā. Par to no amata noteikti nebūtu jāatkāpjas! Viņa reaģēja uz ārkārtēju situāciju un izdarīja labāko, kas, konsultējoties ar daudziem speciālistiem, tika atzīts par labāko. Ministre rīkojās atbildīgi. Es saprotu emocijas, bet ir objektīvi apstākļi, kuri lika cilvēkiem satraukties. Es, kad dzirdēju ziņas, kā mamma ļoti satraucos, kaut arī mans bērns šajā pasākumā nebija iesaistījies. Katram bērnu kolektīvam līdzi bija kolektīvu vadītāji un atbildīgie cilvēki, kuri pieņem lēmumus. Šajā neoficiālajā gājienā katrs drīkstēja izvēlēties – iet vai neiet. Katrs varēja izvērtēt kāds ir bērnu stāvoklis un vai viņa kolektīva bērniem pietiks spēka gājienam. Taču amatpersonas ir pakļautas ministrijas rīkojumam un viņi noteikti nedrīkstēja iet. Ir jāsaprot arī tas, ka par neorganizētu pasākumu neviens neatbild un doties gājienā tik un tā bija drosmīgs gājiens. Ja tā padomājam, šis gadījums parāda, ka ministra rīkojumi būtībā nav nekas svarīgs. Tā nedrīkst būt! Pat ja valda emocijas, ir jāpadomā par drošību! Svētkus organizēt ir ļoti sarežģīti un visiem visur ir jābūt laicīgi. Policijai, lai slēgtu ielas, ir jābūt uz vietas vairākas stundas iepriekš, bet te pēkšņi, Rīgas centrā, atļaujamies darīt to, kas ienāk prātā. ◆
Atbalstu tos, kas devās gājienā
Zane
Mintāle, ziemeriete
Esmu pati kādreiz piedalījusies svētkos. Uzskatu, ka, ņemot vērā radušos situāciju, izglītības ministrei bija tiesības ierosināt brīvprātīgu dalību gājienā, bet nevis atcelt to. Tā kā šāda veida pasākums notiek reizi četros gados un gājiens ir ļoti būtiska svētku sastāvdaļa, tad es tomēr atbalstu tos, kas devās gājienā. Es uzskatu, ka atceļot gājienu pavisam bērniem tiktu nozagti svētki un slikti nepalika tik daudz bērniem, lai liegtu gājienu tiem, kuri jutās labi un pārliecināti par to, ka viņi var doties. Uzskatu, ka par to, ka cilvēki gājuši it kā neatļautā gājienā, ir sacelta pārāk liela ažiotāža. Cerams, ka nākamajos svētkos viss noritēs mierīgi, kā arī bērni būs izturīgi. ◆
Šoreiz amatpersonas rīkojās pareizi
Signe
Gorbāne, alūksniete
Šajā jautājumā velku lielas paralēles ar “Maximas” traģēdiju, kur cilvēkus neevakuēja, jo rīkojās pēc loģikas (trauksme ir, dūmu nav), nevis priekšrakstiem. Uzskatu, ka šoreiz amatpersonas rīkojās pamatoti pareizi un iet vai neiet gājienā bija kolektīvu un katra dalībnieka paša personīgā izvēle, izvērtējot savu veselību un iespējas. Kaut arī ģenerālmēģinājuma laikā notikušais noteikti ir nepatīkams piedzīvojums dalībniekiem, viņu ģimenēm un kolektīvu vadītājiem, tomēr šī ekstrēmā situācija kaut kādā ziņā vēl vairāk saliedēja cilvēkus. ◆
