Trapenes pagastā dzimusī Marita Parce – Cunska policijā strādā jau piecus gadus, tāpēc darbvieta piešķīrusi pirmo nopelnīto medaļu par izdienu.
Trapenes pagastā dzimusī Marita Parce – Cunska policijā strādā jau piecus gadus, tāpēc darbvieta piešķīrusi pirmo nopelnīto medaļu par izdienu. Viņa ir 23 gadus veca. Tagad Marita sevi uzskata par alūksnieti.
“Agrāk domāju, ka dzīvē iešu mammas pēdās, kļūšu par skolotāju. Taču, mācoties ģimnāzijā, bijām ekskursijā Policijas akadēmijā. Nebiju domājusi par šo mācību iestādi, taču iepatikās. Sapratu – gribu būt policiste. Iestājos koledžā, pabeidzu to. Man ir pirmās pakāpes augstākā profesionālā izglītība,” saka Marita.
Alūksnes rajona policijas pārvaldē viņa ir inspektore – krimināliste vai eksperte, kā parasti tautā sauc šā darba veicējus. Šis cilvēks nozieguma vietā meklē un fiksē nozieguma pēdas. Maritai ir divi sertifikāti, kas apliecina viņas profesionalitāti daktiloskopijā (pirkstu nospiedumu) un auksto ieroču ekspertīzēs.
Marita stāsta, ka notikumu vietās viņa, izmantojot savus profesionālos paņēmienus, ne tikai atrod noziedznieka pēdas, bet arī iejūtas tā psiholoģijā. “Tas ir smalks darbs. To nevar veikt virspusēji. Saka jau, ka policisti ir tie, kas domā līdzīgi noziedzniekiem. Esam spiesti to darīt,” saka Marita. Viņa atzīst, ka darbā cenšas saglabāt vēsu prātu un bezkaislīgas emocijas. Tomēr reizēm ir nepatīkami skatīties noziedzniekam acīs, jo dažs domā: “tu piedalījies iesēdināšanā”.
Marita saka, iespējams, tāpēc, ka policijas ikdiena saistīta ar negāciju apkarošanu, sabiedrības nostāja pret šo institūciju ir neviennozīmīga. Arī paši darbinieki reizēm ir depresīvi. “Es vienmēr draugiem un paziņām skaidroju, ka mēs, policisti, esam tikai cilvēki. Arī mums ir vājības un trūkumi. Taču vēlamies saglabāt labo slavu. Svarīga ir savstarpēji labvēlīga attieksme kolektīvā, stabilitātes sajūta, ka vari paļauties uz kolēģiem,” saka viņa.
Griboties vairāk cilvēcības, kā jau ikvienam. Marita pārliecināta, ka policijas labā slava, mikroklimats kolektīvā atkarīgs tikai no pašiem. “Jau atnākot strādāt uz Alūksnes policiju, biju patīkami pārsteigta, ka šeit ir tik daudz profesionālu cilvēku. No viņiem var mācīties,” uzsver policiste. Jauniešiem Marita ieteiktu – neizvēlēties policista profesiju, ja šis darbs neinteresē, nepatīk. Algas Alūksnes rajona policijas pārvaldē esot diezgan labas, taču šis vilinājums kļūst otršķirīgs, ja cilvēkam policista darbs nav sirdslieta. “Darbs ir atbildīgs, reizēm bīstams, ne vienmēr veselīgs un ģimeni graujošs,” saka sarunbiedre.
Tomēr Marita, izejot pa kabineta durvīm, darba problēmas atstāj aiz sevis. “Es mājās par darbu nedomāju,” saka viņa. Marita pēc horoskopa ir Dvīņi. Viņa smejas, ka laikam ir apveltīta ar divām dabām, tāpēc spēj pielāgoties dažādām dzīves situācijām. “Mājās esmu pavisam cits cilvēks, salīdzinot ar to, kas esmu darbā,” saka Marita.
Viņa relaksējas dabā. Noteikti laukos, vasarā pie ezera, ziemā – slēpojot. Patīk būt kopā ar draugiem. “Kas var būt jaukāks par slēpošanu skaistā ziemas dienā, kad krīt lielas sniega pārslas. Kalnā ir iekurts ugunskurs. Cepam desiņas,” sapņo Marita. Taču saspringtajā ikdienā ziemā viņa vairāk jūtas kā “lācis migā”. Patīk darboties virtuvē, lasīt grāmatas, skatīties televīziju, netraucē, ja pa kājām pinas kaķis (Maritai ir balti raiba persiešu šķirnes kaķene Kice).
