Cilvēkam vienmēr ir jāizdara izvēle, kas nodrošina vislabāko ieguvumu no viņam piederošajiem resursiem. Tādējādi nākas arī no daudz kā atteikties, jo visam nepietiek līdzekļu.
Cilvēkam vienmēr ir jāizdara izvēle, kas nodrošina vislabāko ieguvumu no viņam piederošajiem resursiem. Tādējādi nākas arī no daudz kā atteikties, jo visam nepietiek līdzekļu.
Piemēram, Zanei ir dzimšanas diena. Viņa vēlas, lai vectētiņš uzdāvina jaunu somu vai cepuri. Taču vectētiņš nolemj mazmeitai uzdāvināt 15 latu, lai viņa pati izvēlas dāvanu, kura patiks vislabāk. Zane, ieejot veikalā, ierauga drēbes, grāmatas un citas mantas, kuras viņai vajadzīgas tikpat ļoti kā jauna soma vai cepure. Protams, Zane varētu visas tās nopirkt, bet tikai tad, ja vien viņai būtu vairāk naudas nekā vectētiņa uzdāvinātie 15 lati. Diemžēl par 15 latiem var iegādāties tikai vienu mantu – to, kura visvairāk vajadzīga.
Mēs nevaram iegūt visu, ko vēlamies, jo vajadzību ir daudz vairāk nekā mūsu rīcībā esošu līdzekļu. Resursu ierobežotība ir problēma atsevišķiem indivīdiem, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Tas liek mums domāt un rīkoties taupīgi, lai gūtu vislielāko labumu. Tādēļ rēķinām un plānojam, kā līdzekļus efektīvāk izlietot.
Šādos gadījumos, kad tomēr ierobežoto resursu un arī iespēju dēļ gribam sasniegt augstāko mērķi un lielāko efektivitāti, mēdzam negodīgas konkurences ceļā šo to špikot no otra. Saka, ka konkurence uzlabo kvalitāti un tā arī ir, bet pienāk brīdis, kad saproti, tu vairs negribi, lai otrs no tevis nemitīgi kaut ko noskatās – protams, labāko. Pēc tam pasniedz to kā savu ideju un priecājas. Jā, tu centies būt stiprāks, strādāt vēl labāk un nedomāt par to neradošo cilvēku vai darba kolektīvu, kam pašiem nekad nav jaunu ideju. Bet tomēr viendien saproti, ka dusmas par to ir tik lielas, ka vairs nevar izturēt! Taču, raugoties no pozitīvā viedokļa, priecē tas, ka šādā situācijā pārāks esi tu. Saņemies un pasmaidi par neveiksmīgi aizgūto! Lai jau suņi rej, bet karavāna iet tālāk.
Nav ko sūkstīties – konkurence ir bijusi vienmēr, kopš pastāv preču vai pakalpojumu tirdzniecība, un būs arī turpmāk. Galvenais priekšnoteikums – kurš izdarīs, piedāvās labāk. Jau sen tas nav aktuāli tikai lielpilsētās.
Bet pircējs un pakalpojumu saņēmējs ir priecīgs, ka arvien mazāk kļūst monopoluzņēmumu, kur kādu noteiktu preci, pakalpojumu ražo vai sniedz tikai viens uzņēmums. Cilvēkam tā ir iespēja par ierobežotajiem līdzekļiem no visa klāsta izvēlēties sev tīkamāko, lētāko un šķietami labāko. Tas dod iespēju jebkurā laikā un vietā iegādāties nepieciešamo. Un tu, kas esi aizvainots par konkurentu negodīgo rīcību, saproti, ka pamazām iekaro arvien lielāku cilvēku uzticību, jo vienkārši sniedz labākus pakalpojumus.
