Apmēram 40 Jaunalūksnes pagasta un Alūksnes iedzīvotāji šogad nodarbosies ar rūpniecisko zveju Alūksnes ezerā.
Apmēram 40 Jaunalūksnes pagasta un Alūksnes iedzīvotāji šogad nodarbosies ar rūpniecisko zveju Alūksnes ezerā. Rūpnieciskās zvejas nomas tiesības viņi ieguva izsolē, kas notika 4.janvārī. Izsolē bija plānots iegūt 2000 latus, ko izmantos zivju krājuma atjaunošanai.
“Izsoles dalībnieki varēja būt tikai Jaunalūksnes un Alūksnes pašvaldību iedzīvotāji. Izsole notiek katru gadu. Noslēgsim apmēram 30 nomas līgumus. Izsoles limits ir izpildīts. Žēl vienīgi, ka Kolberģī cilvēki azartā sākumcenu pārsolīja daudzkārt lielāku, sasniedzot 180 latus. Tas nav vajadzīgs. Negribas, lai zveja kļūtu par bagātu cilvēku izpriecu, nevis alūksniešu iztikas avotu. Svarīgi, lai ar rūpniecisko zveju nodarbotos tie, kas ievēro noteikumus,” saka Alūksnes ezera apsaimniekošanas aģentūras direktors Igors Zvejnieks.
Pērn pretendentu izsolē nebija daudz. Iespējams, tāpēc, ka tiem, kas vēlas nozvejotās zivis pārdot, ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā individuālā darba veicējiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības pārvaldes šogad piešķirtais rūpnieciskās zvejas limits Alūksnes ezerā nav mainījies. 60 procentus limitētā rūpnieciskās zvejas apjoma varēs veikt Jaunalūksnes iedzīvotāji, pārējo – Alūksnes iedzīvotāji.
Izsoles dalībnieki zina, kādus tīklu un murdu garumus akceptējušas pašvaldības.
Izsolē noteikta dalības maksa bija par tīklu – 30 lati, par murdu – 24 lati.
Ezerā prioritāte ir makšķerniekiem, tāpēc “Aljas” nostāja ir nemainīga – brīvdienās zvejas tīkli arī turpmāk no ezera būs jāizņem. Aģentūras “Alja” direktors pauda, ka zvejniekus Alūksnes ezerā vilina līdakas, zandarti, brekši un asari. Rūpnieciskā zveja turklāt ir atļauta, sākot no 1.janvāra.
Jau rakstījām, ka kopš aizvadītās vasaras aģentūra “Alja” ne tikai apsaimnieko Alūksnes ezeru un rūpējas par zivju krājumiem, bet arī kontrolē Alūksnes ezera piekrastes zonas sakoptību un vienlaikus pelna. Izcenojumi, kādus noteikusi “Alja”, ir pašvaldības apstiprināti. Ziemā uz ezera ledus entuziastu grupa izveidojusi autotrasi izklaidei. Interesenti var braukt un izklaidēties, par to “Aljai” diennaktī jāiemaksā divi lati. To, kā autovadītāji pilda šo nosacījumu, kontrolē Alūksnes pašvaldības policija.
Alūksnes un Jaunalūksnes pašvaldība pērn 1.februārī izveidoja Alūksnes ezera apsaimniekošanas aģentūru “Alja”. Aģentūras mērķis ir saglabāt ezerā zivju resursus. Pērn “Alja” Alūksnes ezerā ielaida 100000 līdaku kāpuru.
Ziemā Alūksnes ezeru klāj bieza ledus kārta, kas saglabājas ilgāk nekā citur Latvijā, tāpēc šo ūdenskrātuvi iecienījuši zemledus makšķernieki. Ezerā ziemā zivis neslāpst.
Alūksnes ezers aizņem 15,9 kvadrātkilometru platību un stiepjas 6,6 kilometru garumā. Vidējais ezera dziļums ir 6,7 metri, dziļākā vieta – 16,6 metri. Ezers atrodas Alūksnes augstienē, 183,6 metrus virs jūras līmeņa. Ezerā ir četras salas, lielākā no tām ir Pilssala, kas aizņem 9,9 hektārus.
