Gada nogale un Ziemassvētki ir laiks, kad rodam brīdi pārdomām. Zinām, ka atkal nāks jauns gads, jauni darbi un notikumi, kas būs vairāk vai mazāk nozīmīgi.
Gada nogale un Ziemassvētki ir laiks, kad rodam brīdi pārdomām. Zinām, ka atkal nāks jauns gads, jauni darbi un notikumi, kas būs vairāk vai mazāk nozīmīgi.
Vai 2002.gadā labā bijis tikpat daudz cik sliktā? Iespējams, ir cilvēki, kas, lejot jaunā gada laimi, nevar iedomāties, ko vērtīgu ir izdarījuši vecajā gadā. Tomēr visi ar lepnumu varam teikt – mūsu Marija Naumova uzvarēja starptautiskajā dziesmu konkursā “Eirovīzija 2002”, mūsu valsti uzņēma NATO, Latviju uzaicināja iestāties Eiropas Savienībā un vēl un vēl. Ir ievēlēta arī jauna Saeima, un varbūt sagaidīsim “jaunus laikus”?
Laiks rit. Šķiet, tikko bija Jāņi – vasaras saulgrieži, bet nu jau pagājuši Ziemassvētki. Gads ir aizlidojis un atstājis gan skumjus, gan priecīgus notikumus. Tam nav bijis žēl atņemt mīļu, ļoti tuvu un dārgu cilvēku dzīvības, atstājot vien atmiņas un kapu kopiņu. Turpmāk viņi smaidot nāks mums pretī vairs tikai sapņos. Bet gads ir bijis arī dāsns, dāvājot daudz prieka, mīlestības un saticības. Ir bijušas jaunas satikšanās – kādam pat liktenīgas, jauni piedāvājumi un iespējas. Jāprot tikai atsijāt graudus no pelavām, nekļūdīties un neaizvērt savai laimei durvis.
Šogad ir bijis arī daudz uguns nelaimju – mežu ugunsgrēki vasarā, nodegusi Sapņu pils Cesvainē. Cerams, ka, dodot nežēlīgās sarkanās uguns zīmes, šis gads būs iemācījis būt piesardzīgākiem un vairāk rūpēties par drošību.
Laika ritējums nevienam neprasa atļauju. Mums tikai jāpaspēj iekļauties tā gaitā, lai gan pēdējā laikā šķiet, ka ir kā Mihaela Endes romānā “Momo”, kur attēlots mūžīgais laika deficīts. Reizēm pat ir dusmas, ka nav vaļas izdarīt elementāras lietas, lai gan gadā ir 365 vai 366 dienas. Bet varbūt vietā ir teiciens, ka vienmēr atradīsies piecas minūtes, lai aizbildinātos ar nevaļu ķerties pie darba, kas paveicams minūtē.
Gadu mija esot vislielākais notikums, ko sagaidām labāki un gudrāki nekā pērn. No katra notikuma vajag prast izlobīt gudrību, bet katrs cilvēks, ko sastopam, ir sūtīts, lai mēs kaut ko mācītos. Ko – tas jāizprot pašiem. Arī skumjos brīžos nevajag ilgi raudāt, lai gan to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Ir jāpriecājas par to, ka šis cilvēks vai notikums mūsu dzīvē ir bijis, nevis skumt, ka nu viss ir citādāk. Nav taču bijis vēl neviens tāds gads, kas nestu tikai laimi, sargātu no visām rūpēm un nedienām. Laimīgs ir tas, kas smaidot prot no dzīves ņemt visu, ko tā dod.
Saticīgu un labu jums jauno – Kazas – gadu!
