Meža biezoknī tur lielā rūķi ceļā pošas jau.
Meža biezoknī tur lielā
Rūķi ceļā pošas jau.
Meža klusumu tie traumē,
Dāvanas tie maisos liek.
Tālu jāiet tiem uz mājām,
Tur kur bērni gaida tos.
Tuvojas kad vakars, tumsa
Rūķi dāvanas tad nes.
Ziemas svētki pienākuši,
Eglītēs jau sveces deg,
Dāvanas tur arī gaida,
Visiem bērniem priecīgs prāts.
Piedzimis bij Dieva bērniņš
Visus ļaudis svētījis,
Tāpēc ziemas svētkus svinam
Un Kristus vārdu minam.
Garu bārdu, gariem matiem
Ziemas svētku vecis nāk –
Dāvanas viņš visiem dala,
Bērni rāda, ko tie prot.
Mēnestiņš ar gudru ziņu
Visu mežu apgaismo,
Iestājas svēts klusums mežā –
Ziemas svētki zaķītim.
Dāvanas viņš arī gaida.
Varbūt bērni noliks tam
Burkāniņu saldi gardu
Ziemas svētku dāvanām.
Zaķītis skrien šurpu, turpu
Burkāniņa nav nekur.
Noguris tas lien zem egles,
Saldi sapņi rādas tam.
Tikai baltas sniega pārslas
Pamazām uz zemes krīt,
Pārklāj kokus, pārklāj zemi,
Pārklāj zaķi gulošo.
