Kad izsāp viss, vienalga paliek žēl, cik baiga udens pavasara tiesa un nu no vasaras maz vēstuļu.
Kad izsāp viss,
Vienalga paliek žēl,
Cik baiga
Rudens pavasara tiesa
Un nu no vasaras maz vēstuļu.
Sāp viņai arī –
Nav neviena viesa.
Kad izsāp viss,
Tad gribas atgriezties
Kā norietošai saulei
Saules rietā,
Jūs nebūsiet,
Jo neesat bijuši,
Un nevarat nekad
Būt manā vietā.
Kad izsāp viss,
Tad gribu novēlēt,
Lai ienaidnieki iecietību rastu,
Kad izsāp viss,
Tad, draugi, piedodiet,
Par manas nodevības smago
nastu!
