Ziemassvētku vakarā.
Ziemassvētku vakarā
Tavā kamīnā es kurinu uguni –
Ziemassvētku vakaram par godu.
Deg sveču liesmiņas eglītē,
Un priekā par Dieva Dēlu kvēlo,
Jo viņš atkal mūs sveic ar
Savu atnākšanu.
Līksmojas eņģeļi,
Mums maigi sizdami uz pleca.
Mirdz zvaigznes debesīs,
Lejot spožu gaismu uz zemi.
Sniegs laukos šķiet baltāks nekā citreiz,
Un visa pasaule ir mīļāka nekā citreiz.
Šis vakars svinīgi kluss,
Vien dzirdams kā eņģeļi dzied un dejo,
Skandinot zvaniņus pāri laukiem.
Kūp vīraks kā lūgšana klusa
Ceļā uz debesīm.
Svēts klusums tevī un manī,
Un tu esi labāks, nekā citreiz.
Tu esi mīļāks, nekā citreiz.
Tieši tāpēc, ka mazais bērniņš
Atkal no jauna atnāk.
IVETA JERMACĀNE
* * *
Baltie Ziemassvētki
atkal mūsu mājās.
Sveču liesmas
Egļu zaros kvēl.
Atver sirdi
baltam ziemas mieram,
sniega pārslām,
dvēselē kas snieg.
SANDRA IVANOVA
Ziemassvētkus gaidot
Kad ārā auksti vēji kauc,
Salatētis šurpu brauc.
Tam ziemeļbrieži aši,
Kaut nosaluši, turas braši.
Ziemsvētku guntiņas redzot,
Priekā acis tiem mirdz;
Dāvanu vezumu vedot,
Straujāk pukstēt sāk sirds.
Kaut ātrāk būtu ceļam gals!
Tad varbūt rimtos pat sals!
Jo Ziemassvētkos prieks –
Kā dzirkstošu zvaigznīšu sieks.
INTRA KREVICA
