Sniegs greznojis Rīgas un Alūksnes ielas
Un bērniem kā debesu dāvana šķiet,
Bet sētniekiem sākas problēmas lielas
Ar sniega lāpstu caur puteņiem iet.
Jo, tiklīdz iela ir satīrīta
Un objekts saposts, patiešām kā nākas,
Redz tūkstošiem jaunu sniegpārslu krītam
Un atkal viss process no gala sākas.
Var teikt – kas par daudz, tas par skādi.
Kad beidzot ausīs bez mākoņiem rīts?
Tu izturību kā jaunībā rādi,
Un darbiņš godam tiek padarīts.
Ko varam vēlēt tev svētku dienā,
Kad vēl ir tālu līdz pavasarim?
Lai sniega limitam beigas pienāk
Un vieglāk un priecīgāk uzelpot vari!
Ar smaidu sarmas kristālos veries,
Kad leduspuķes uz rūtīm zied.
Un ziemu kā katorgu neatceries,
Jo sniegpārslām noktirnes jānodzied.
