TP 5.kongresā gandrīz pusotra tūkstoša Tautas partijas biedru ar pārsteigumu uzklausīja A.Šķēles paziņojumu par to, ka viņš atsakās nākamos četrus gadus vadīt TP un nosauca A.Slaktera kandidatūru, kā piemērotāko TP priekšsēdētāja amatam.
Tautas partijas (TP) 5.kongresā gandrīz pusotra tūkstoša Tautas partijas biedru ar pārsteigumu uzklausīja Andra Šķēles paziņojumu par to, ka viņš atsakās nākamos četrus gadus vadīt TP un nosauca bijušā zemkopības ministra Ata Slaktera kandidatūru, kā vienīgo un piemērotāko TP priekšsēdētāja amatam.
Par A.Šķēles lēmumu pirms tam bija zināms tikai partijas valdei un Saeimas frakcijai, tāpēc kongresa delegātiem tas bija negaidīti.
“Septiņus gadus esmu bijis aktīvajā politikā, bet katram laikam ir savi varoņi. Lai parādītu, ka mēs esam mainījušies, mums ir vajadzīgi jauni simboli. Valdes priekšsēdētāja maiņa ir loģiska un nepieciešama, jo atspoguļo pozitīvas izmaiņas partijā,” teica Andris Šķēle un piebilda, ka neļausies pierunāšanai. Viņš esot nolēmis nepiedalīties arī partijas valdes vēlēšanās, jo nevēloties ar savu klātbūtni ietekmēt jaunās partijas valdības darbu. Tagad viņam būšot ievērojami vairāk laika apbraukāt Latvijas novadus, lai tiktos ar TP biedriem.
Jauni laiki vai jauni viduslaiki
50 minūšu ilgajā ziņojumā A.Šķēle darbu kādreizējā Ministru Prezidenta amatā salīdzināja ar atrašanos uz frontes līnijas, nezinot, no “kuras puses līdīs spiegi, no kuras – lielgabali”. Runātājs atgādināja, ka “nedrīkstam atdusēties uz lauriem” un ir nepareiza to cilvēku domāšana, kas, konstatējot, ka brokastīs nav ierastās kafijas, jo kārba ir tukša, vaino politiķus. Viņš pozitīvi vērtēja faktu, ka TP ir vienīgā no iepriekšējās valdības, kas saņēmusi lielāko vēlētāju atzinību.
“TP ir vienīgā pilsoniskā partija Latvijā, kurai nav alternatīvas, jo tā prot atzīt kļūdas,” uzsvēra A.Šķēle. Viņš vairākkārt ironiski izteicās par Einara Repšes valdību, paužot cerību, ka “jauno laiku vietā neesam sagaidījuši jaunos viduslaikus”.
“Viens cilvēks nevar atbildēt par valsti. Ir vajadzīga komanda. E.Repšes partija ir balstīta uz ticību viena cilvēka brīnumdara spējām. Tāpēc šādai partijai nav citas izejas, kā vien solīt neiespējamo un cerēt, ka kāds tam noticēs. Tas nav Raiņa jaunais laiks, kas šalkās trīs, bet Aspazijas “šim rozīte, tam rozīte – vadonim pilnu klēpi”. Pār mums ir lietas dubļu straumes. Ir grūti izturēt, ja pār tevi līst ļaunums, un neatbildēt ar to pašu,” ziņojumā teica A.Šķēle.
Iesaka izskaust Doma laukuma sindromu
A.Šķēle pauda pārliecību, ka daudzi politiķi Latviju nespēj domāt tālāk par Doma laukumu, bet šis sindroms ir izskaužams. Runātājs par reģionu attīstības kavēkli uzskata pilsētu un īpaši pagastu problēmu neapzināšanu. “Reģionu attīstības dzinējspēks ir naudas plūsma,” uzsvēra A.Šķēle un atzina, ka dažkārt ir grūti pieņemt lēmumus, zinot, ka tie ir pareizi, bet īstenosies tikai pēc dažiem gadiem. Bijušais TP valdes priekšsēdētājs uzskaitīja četros gados paveikto. Viņš minēja Kultūrkapitāla fonda izveidi un darbību, jauno principu izglītībā, ka nauda seko bērnam, studiju kreditēšanas ieviešanu, veikumu represīvās pierakstīšanās sistēmas atcelšanā, kļūdainās pensiju aprēķināšanas formulas labošanu, mežu, pārtikas un veterinārā dienesta reformas un citu.
“Latvijas augstākajās mācību iestādēs ir 120 000 studentu. Padomju gados – tikai
25 000. Mums ir 34 augstskolas, piecas universitātes, desmit akadēmijas, tomēr vairākās augstskolās gūtā izglītība vēl nespēj konkurēt Eiropas Savienības tirgū, tāpēc šo faktu vērtēju kā ielaistu problēmu. Izglītībā līdzīgi kā veselības jomā nedrīkstam paļauties uz brīvā tirgus pašregulāciju. Diemžēl arī pašreizējā veselības sistēma sirgst ar ielaistu kaiti,” teica ziņotājs.
Par jebkuras valdības lielāko pārbaudījumu A.Šķēle uzskata referenduma par Latvijas iestāju Eiropas Savienībā rīkošanu, jo cilvēkiem trūkst pietiekami spēcīgu argumentu lēmumu pieņemšanai. “Pret balsos sliņķi un dīkdieņi, jo būt Eiropas Savienībā nozīmē daudz un smagi strādāt, izturot konkurenci. Būtu bezatbildīgi solīt leiputriju,” viņš uzsvēra.
Labākais centra spēlētājs
Pēc A.Šķēles ziņojuma nesākās debates, bet jaunā partijas priekšsēdētāja kandidatūras izvirzīšana. To debatēs vairāki runātāji minēja kā nepārdomātu rīcību. Tāpēc no zāles bija minētas vēl citas personālijas – Jānis Lagzdiņš, Aigars Kalvītis, Vineta Muižniece, Andris Ārgalis un Gundars Bērziņš, kuri savu kandidatūru atsauca.
Pats sevi šim amatam kā otru kandidatūru izvirzīja Andris Vasilis no Daugavpils, to pamatojot, lai balsotājiem būtu interesantāk, tādējādi izraisot aplausus zālē. Vairākums nobalsoja par Ati Slakteri.
Par to, ka, iespējams, vajadzēs kļūt par Tautas partijas vadītāju, viņš esot uzzinājis apmēram nedēļu pirms kongresa un cerējis, ka varbūt tā nenotiks. Pēc ievēlēšanas jaunais partijas vadītājs aicināja viņu nesalīdzināt ar A.Šķēli, sakot, “es biju, esmu un būšu citādāks”, bet A.Šķēle “vienmēr bijis, ir un būs labākais centra spēlētājs”.
A.Slakteris solīja, ka darīs visu, lai TP no opozīcijas atgrieztos pozīcijā. Viņš turpmākajos četros gados turpināšot sākto komandas vadības principu.
“Mēs esam atbildīgi par šo valsti. Ja kāds kaut ko sabojās, mums atkal visu vajadzēs labot, kā tas bijis vairākkārt,” teica jaunievēlētais priekšsēdētājs.
Debatēs vairāki partijas biedri ierosināja A.Šķēlem piešķirt TP goda priekšsēdētāja amatu, bet to šobrīd, kā paskaidroja Jānis Lagzdiņš, neparedz TP statūti. “Par goda priekšsēdētāju parasti ievēl cienījama vecuma cilvēkus, bet esmu pārliecināts, ka A.Šķēle vēl var dot būtisku ieguldījumu TP darbā,” teica viņš. Arī pats A.Šķēle minēja ierasto “nekad nesaki nekad”.
A.Šķēle iedevis uzticības mandātu
Šo pārliecību debatēs pauda gandrīz visi runātāji, apzinoties, ka pašiem tagad vajadzēs strādāt un prast atzīt ne tikai labi, bet arī slikti padarīto.
“Atsakoties vadīt TP, A.Šķēle mums metis izaicinājumu, lai mēs darbotos patstāvīgi. TP koks būs zaļš tad, ja to kopsim TP rajonu nodaļās,” teica Ēriks Zunda no Tukuma. Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis pauda pārliecību, ka TP ir un paliks A.Šķēles partija un viņa rīcību vērtēja kā tālredzīgu, mudinot uzrunāt jaunus cilvēkus un vēl spēcīgāku padarīt TP nodaļu darbu.
Jānis Freimanis no Rīgas ieteica TP Jaunajai valdei “izberzēt acis un dibināt kontaktus ar citām partijām”, jo TP laiks opozīcijā pie E.Repšes būs krietni ilgāks, nekā domājam.
Helēna Demakova no tribīnes koķetēja par Ata Slaktera personību. Runātāji, uzstājoties debatēs, norādīja uz problēmām, kam TP līdz šim pievērsusi mazāk vērības. Tā ir veselības aprūpes sistēma un ģimenes ārsts kā tās ķīlnieks, absurdā nodokļu sistēma, darbs ar jauniešiem, reģionālā reforma un citas. Bija ieteikumi TP nebaidīties, ka zog tās idejas, jo zagļi tīko pēc tā, kas ir labs.
Aivars Broks no Daugavpils nodaļas lepni paziņoja, ka “ieies vēsturē”, būdams pirmais cilvēks, kas apsveic A.Slakteri ar ievēlēšanu TP vadītāja amatā. Runātājs kritiski vērtēja noslēpumā turēto A.Šķēles atteikšanos un pateicās kolēģim A.Vasilim par savas kandidatūras pieteikšanu, jo citādāk “balsošana būtu kā Brežņeva laikā”.
Rihards Pīks un Māris Kaijaks atzina, ka politiskā ideoloģija šodien “atrodas pagrīdē, bet pāri visam stāv politiskā rīcība. Tas nozīmē, ka Latvijai nedraud politiskā vientulība un pamestība”.
