Ļaudis mēļo: pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būšot jāpakļaujas daudziem standartiem – Briselē pat noteikšot maizes klaipa lielumu!
Ļaudis mēļo: pēc iestāšanās Eiropas Savienībā būšot jāpakļaujas daudziem standartiem – Briselē pat noteikšot maizes klaipa lielumu!
Tas ir viens no mītiem. Arī britus, kuriem ir atšķirīga mērvienību sistēma, laikraksts “Daily Mail” pirms pieciem gadiem baidīja, ka maizes klaips drīkstēšot būt tikai 400 vai 800 gramu smags. Britu laikraksts to pamatoja ar ES rūpēm par patērētājiem, lai vienādajiem maizes klaipiņiem konkurences cīņā pazeminātos cenas. Toreiz Maiznieku federācija baumām noticēja un centās pierādīt pretējo – ka cenas celsies, jo klaipa formas maiņas gadījumā jāmaina iekārtas.
Patiesībā Eiropas Komisija nekad nav pat ierosinājusi šādu standartu ieviešanu – ES neregulē maizes klaipa lielumu. Vienīgais, ko patērētāju interesēs pieprasa Eiropas Savienības direktīva – jābūt norādītai mērvienības cenai.
Daudzi pircēji jau noteikti ir pamanījuši, ka cenu zīmē norādītas divas cenas, bet daudziem varbūt nav skaidrs, ka to dara, lai pircējam būtu vieglāk izvēlēties. Ko tad norāda papildus uzrādītā cena? Tā ir aprēķināta attiecīgās preces noteiktas mērvienības (piemēram, viena kilograma, viena litra, viena metra, viena kvadrātmetra vai kubikmetra) cena, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Tas ir pārdevēja pienākums – norādīt ne tikai preces pārdošanas cenu, bet arī noteiktas mērvienības cenu (piemēram, preces kilograma, litra, metra un citu cenu). To nosaka Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” (nr. 178, pieņemti 1999. gada 18.maijā).
Šo noteikumu 4.punktā prasīts: “Piedāvājot patērētājiem preces, pārdevējs norāda gabalcenu jeb pārdošanas cenu (turpmāk – gabalcena) un noteiktas mērvienības cenu. Gabalcena ir cena par vienu preces vienību, nedalāmu preces daudzumu vai iesaiņojumu. Noteiktas mērvienības cena ir cena par vienu kilogramu, litru, metru, kvadrātmetru vai kubikmetru, vai citu preces daudzuma mērvienību saskaņā ar šo noteikumu prasībām.”
Tagad patērētājam ir vienkāršāk salīdzināt viena veida preču cenas no dažādiem piegādātājiem un dažādu iepakojumu cenas, informē PTAC. Piemēram, ja veikalā tiek pārdota prece piecos dažādos iepakojumos – 250, 500, 375, 725 un 200 grami, tad pircējam nebūtu viegli izvēlēties preci atbilstoši savām vēlmēm attiecībā uz cenu, jo būtu ļoti grūti salīdzināt, kurš no šiem iepakojumiem ir vislētākais.
Noteiktas mērvienības cena ļauj patērētājam samērā viegli salīdzināt dažādu ražotāju un dažāda izmēra iepakojumu viena veida preču cenas. Pircējs, kuram vissvarīgāk ir izvēlēties lētāko preci, var viegli konstatēt, kurš iepakojums ir visizdevīgākais. Savukārt pircējs, kurš vēlas iegādāties sev zināmas kvalitātes vai konkrēta ražotāja preci, var izvēlēties vajadzīgo preci visizdevīgākajā iepakojumā.
Noteiktas mērvienības cena ļauj arī salīdzināt, kāda ir starpība, ja pērk jau iepriekš safasētu preci vai arī preci, ko sver atbilstoši pircēja pieprasītajam daudzumam. Sveramās konfektes noteikti maksās lētāk nekā tādas pašas iesaiņotas konfektes. PTAC atgādina, ka cenu var norādīt mazākai vai lielākai mērvienībai. Piemēram, smaržām, zobu pastai, ziepēm mērvienības cena varētu būt nevis litram, bet 100 mililitriem.
