Jūras zilais apvārsnis, kas mani tur. Tā pati dūmakainā pamale un viļņu neprāts.
Jūras zilais apvārsnis, kas mani tur. Tā pati dūmakainā pamale un viļņu neprāts. Viss, kas bijis tikai mirkli. Sen aizliegts vilinājums, retoriska neziņa no rītiem. Mazliet baidos tevi piesaukt domās, iedomās un sapņos. Trauslām nojausmām skrien dienas. Notraucu ilgas un paslēpju rozēs. tavējās. Lai vēl zied. Ilgi. Visvairāk kā nekad. Pat vējam nejautāšu, cik ilgi būs ļauts slēpties tavā aizvēja, sildīties tavos vārdos un sajust vislielāko tuvumu. Nav pelēku dienu. Daudz nepateiktā. Ar rudeni pielijusi kļavlapa smaida. Par mums. Par visu, kas vēl būs.
Patrīcija
