Zemnieku saeima saņem
vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un
lauksaimniekiem, kurās izteikts aicinājums vismaz līdz 2025.gadam
atlikt “Meža likuma” 3.panta 2.punktu. Tas nosaka, ka par mežu
tiek uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir
izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.
Skaidro likuma
grozījumu būtību
“Kopš 1.janvāra ir
spēkā grozījumi Meža likumā, kas nosaka, ja zemes, kuras
lietošanas kategorija nav “mežs”, bet cita zemes lietošanas
kategorija, un ja izveidojušās mežaudzes šķērslaukums ir
vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu (koku
skaitu), tā ir Meža likuma objekts, uz kuru attiecas meža
apsaimniekošanas noteikumi,” norāda Ziemeļaustrumu
virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka.
Tas nozīmē, ka
īpašniekam zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, koku ciršanai
nepieciešams tuvākajā Valsts meža dienesta birojā saņemt
ciršanas apliecinājumu. Priekšnoteikums apliecinājuma saņemšanai
ir meža inventarizācija šajā platībā – gan atkārtota meža
inventarizācija visā īpašumā, gan viena nogabala
inventarizācija. Gadījumos, kad īpašnieks zina par šādu platību
esamību, bet jaunu inventarizāciju neplāno, viņš ar iesniegumu
var vērsties Valsts meža dienestā un lūgt veikt sava meža
inventarizācijas datu izmaiņas. Tas ir maksas pakalpojums.
Var reģistrēt
plantāciju mežu
“Ja koku augstums
nepārsniedz 10 metrus, nav jāveic neviena no iepriekš minētajām
darbībām. Lai mežaudzi atzītu par ieaudzētu, meža īpašniekam
saskaņā ar noteikumiem jāiesniedz dienestā ieaudzēšanas
pārskats, kuram pievieno zemes robežu plāna vai situācijas plāna
kopiju ar atzīmētu ieaudzēto platību vai tās skici,” skaidro
A.Zavacka.
Jauno mežu var reģistrēt arī par plantāciju mežu, ja
tiek ievērota Ministru kabineta noteikumos noteiktā plantāciju
meža ieaudzēšanas un reģistrēšanas kārtība. Plantāciju meža
reģistrēšana dod vairākas priekšrocības meža apsaimniekošanā:
minimāli nepieciešamais koku skaits uz hektāru atzīšanai par
ieaudzētu ir mazāks, jaunaudžu kopšana nav noteikta kā obligāta,
uz plantāciju mežiem neattiecas koku ciršanas un meža
atjaunošanas tiesiskā kārtība.
”Meža īpašnieks plantāciju
mežu var cirst pēc saviem ieskatiem, pirms tam paziņojot Valsts
meža dienestam. Ja plantācijas meža vietā grib atjaunot
lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atmežošanas kārtība ir
atvieglota – atmežošanas kompensācija par platību pārveidošanu
nav jāmaksā,” uzsver A.Zavacka.
Trūks lauksaimniecības
zemes
Zemkopības ministrija
paredz līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā
izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, taču atvieglota
aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformēšana par
meža zemēm liecina par pretēju nostāju. “Tā ir klaja zemes
īpašnieku slinkuma legalizēšana. To izprot ne tikai
lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju
nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ vismaz līdz
2025.janvārim vajadzētu atlikt likuma grozījumu stāšanos spēkā,”
skaidro Zemnieku saeimas priekšsē3dētājs Juris Lazdiņš.
Alūksnes novada domes
priekšsēdētājs Arturs Dukulis atbalsta pašvaldību, nevalstisko
organizāciju un lauksaimnieku prasību atlikt likuma grozījumu
stāšanos spēkā. Latvijā meža platības aizņem apmēram 58
procentus no kopējās platības. Nākotnē trūks lauksaimniecībā
izmantojamās zemes, lai saražotu pārtiku, tāpēc ir skaidri
redzams, ka šis lēmums nav stratēģiski pareizs. Ir neskaitāmi
daudz lauksaimnieku, kuri novāc apaugumu. To nevar izdarīt ne gada,
ne divu, ne arī trīs gadu laikā. Īpaši aktīvi ir jaunie
lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet
iekoptas zemes pieejamība ir ierobežota.
