Zemkopības ministrija paredz divu miljonu hektāru zemes iesaistīšanu ražošanā
Zemnieku saeima saņem vēstules no pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un lauksaimniekiem, kurās izteikts aicinājums vismaz līdz 2025.gadam atlikt “Meža likuma” 3.panta 2.punktu. Tas nosaka, ka par mežu tiek uzskatīta 0,5 ha un lielāka platība, uz kuras ir izveidojusies mežaudze ar koku vidējo augstumu vismaz pieci metri.
Skaidro likuma grozījumu būtību
“Kopš 1.janvāra ir spēkā grozījumi Meža likumā, kas nosaka, ja zemes, kuras lietošanas kategorija nav “mežs”, bet ir cita zemes lietošanas kategorija, un ja izveidojušās mežaudzes šķērslaukums ir vienāds vai lielāks par mežaudzes minimālo šķērslaukumu (koku skaitu), tā ir Meža likuma objekts, uz kuru attiecas meža apsaimniekošanas noteikumi,” norāda Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa vietniece Aiva Zavacka.
Tas nozīmē, ka īpašniekam zemē, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēta kā mežs, koku ciršanai nepieciešams Valsts meža dienestā saņemt ciršanas apliecinājumu. Priekšnoteikums apliecinājuma saņemšanai ir meža inventarizācija šajā platībā – gan atkārtota meža inventarizācija visā īpašumā, gan viena nogabala inventarizācija. Gadījumos, kad īpašnieks zina par šādu platību esamību, bet jaunu inventarizāciju neplāno, viņš ar iesniegumu var vērsties Valsts meža dienestā un lūgt veikt sava meža inventarizācijas datu izmaiņas. Tas ir maksas pakalpojums.
Var reģistrēt plantāciju mežu
“Ja koku augstums nepārsniedz 10 metrus, nav jāveic neviena no iepriekš minētajām darbībām. Lai mežaudzi atzītu par ieaudzētu, meža īpašniekam saskaņā ar noteikumiem jāiesniedz dienestā ieaudzēšanas pārskats, kuram pievieno zemes robežu plāna vai situācijas plāna kopiju ar atzīmētu ieaudzēto platību vai tās skici,” skaidro A.Zavacka. Jauno mežu var reģistrēt arī par plantāciju mežu, ja tiek ievērota Ministru kabineta noteikumos noteiktā plantāciju meža ieaudzēšanas un reģistrēšanas kārtība. Plantāciju meža reģistrēšana dod vairākas priekšrocības meža apsaimniekošanā: minimāli nepieciešamais koku skaits uz hektāru atzīšanai par ieaudzētu ir mazāks, jaunaudžu kopšana nav noteikta kā obligāta, uz plantāciju mežiem neattiecas koku ciršanas un meža atjaunošanas tiesiskā kārtība. ”Meža īpašnieks plantāciju mežu var cirst pēc saviem ieskatiem, pirms tam paziņojot Valsts meža dienestam. Ja plantācijas meža vietā grib atjaunot lauksaimniecībā izmantojamo zemi, atmežošanas kārtība ir atvieglota – atmežošanas kompensācija par platību pārveidošanu nav jāmaksā,” uzsver A.Zavacka.
Trūks lauksaimniecības zemes
Zemkopības ministrija paredz līdz 2020.gadam panākt divu miljonu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes iesaistīšanu ražošanā, taču atvieglota aizaugušo lauksaimniecībā izmantojamo zemju transformēšana par meža zemēm liecina par pretēju nostāju. “Tā ir klaja zemes īpašnieku slinkuma legalizēšana. To izprot ne tikai lauksaimnieki, bet arī pašvaldības, kurām rūp iedzīvotāju nodarbinātība un teritorijas apdzīvotība, tādēļ vismaz līdz 2025.janvārim vajadzētu atlikt likuma grozījumu stāšanos spēkā,” uzskata Zemnieku saeimas priekšsē3dētājs Juris Lazdiņš.
Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis atbalsta pašvaldību, nevalstisko organizāciju un lauksaimnieku prasību atlikt likuma grozījumu stāšanos spēkā. Latvijā meža platības aizņem apmēram 58 procentus no kopējās platības. Nākotnē trūks lauksaimniecībā izmantojamās zemes, lai saražotu pārtiku, tāpēc ir skaidri redzams, ka šis lēmums nav stratēģiski pareizs. Ir neskaitāmi daudz lauksaimnieku, kuri novāc apaugumu. To nevar izdarīt ne gada, ne divu, ne arī trīs gadu laikā. Īpaši aktīvi ir jaunie lauksaimnieki, kuri vēlas dzīvot un strādāt laukos, bet iekoptas zemes pieejamība ir ierobežota.
