Rīgas Stradiņa universitātē tapis pētījums par interneta komentāriem un izstrādāts komunikācijas mērīšanas instruments. Universitātes asociētā profesore Anda Rožukalne šo instrumentu salīdzina ar laika ziņām – tas ik dienu parāda, kāds ir noskaņojums interneta vidē. Taču tradicionāli Latvijā interneta komentētāji ir naidīgi un nikni. Agresivitātes līknes sakrīt latviešu un krievu auditorijai – abos gadījumos cilvēki ir nikni par vienu un to pašu. 10-20 procenti no komentāriem ir ārkārtīgi agresīvi, apmēram puse kādu lamuvārdu ieraksta palaikam.
Anonīmi var lamāties un apsūdzēt
Igors Dzilna, SIA “Ainavas ALG” strādnieks
Interneta forumos, kuros viedokļus raksta reģistrēti lietotāji, tie ir korektāki – neatļaujas izteikties tik rupji vai naidīgi. Taču, aizslēpjoties aiz kāda nika, tas notiek bieži. Kopumā pieļauju, ka komentāri internetā atspoguļo sabiedrības daļas viedokli. Arī es tagad sekoju, kas notiek ar Cepurītes salu Alūksnes ezerā. Domāju, ka iebildes netiek izteiktas tāpat vien. Nereti šķiet, ka mūsu tautas kalpi uzskata – vienkāršie iedzīvotāji ir muļķi. Šaubas par godīgumu rada dažādu projektu īstenošana, izlietojot lielus naudas līdzekļus no nodokļu maksātāju nopelnītā. Protams, Alūksnes novadā šādām darbībām nav tāda vēriena kā Rīgā vai citās lielajās pilsētās. To apliecina, piemēram, ar bijušās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīru saistītā maksātnespējas procesa afēra. Lai gan viņš bija SIA “Kame” valdē, tomēr neko nezinot par shēmu, ar kuras palīdzību uzņēmums nonāca “pareizajā” tiesā, kas nozīmēja “pareizo” maksātnespējas administratoru. Par šādiem gadījumiem daudzi pauž sašutumu. Diemžēl šajā reakcijā tautas kalpi neieklausās, norādot, ka visi anonīmie komentāri ir nepatiesi. Tomēr nevar arī noliegt, ka mūsu sabiedrībā ir jūtama liela agresijas deva. Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka demokrātiskā valstī dzīvojam salīdzinoši neilgi. Aizbraucot uz vecajām Eiropas valstīm, ir jūtama cita atmosfēra. Latvijā ir tā, ka cilvēki savu neapmierinātību pauž internetā. Vai šie komentāri atspoguļo kopējo noskaņojumu? Zināmā mērā tā var teikt. ◆
Komentāri internetā ir kā spogulis
Ainārs Zelčs, tēlnieks un rakstnieks
Komentāri internetā liecina – tādi esam. Ja esmu nikns, bieži vien komentāru rakstu, neparakstoties ar savu vārdu. Tas nozīmē, ka uzrakstu kaut ko tādu, ko sarunā neatļautos pateikt. Tā tas ir – internets dod iespēju izlādēties. Nevaru teikt, ka tas ir labi, jo labāk, protams, ir savaldīties. Iespējams, ka tā tiek novērsts dažs labs pārkāpums vai vardarbība. To ir grūti izsvērt, jo tikpat labi tas var arī pamudināt uz noziegumu, regulāri sevi tracinot internetā. Varbūt pētījumi par interneta vidi ļautu izdarīt secinājumus. Tomēr ir skaidrs – komentāri internetā ir vārda brīvības izpausme. Rupji un agresīvi komentāri ir jādzēš. Es regulāri pārbaudu ierakstus savā mājaslapā. Vairums raksta pieklājīgi, jo netiek apspriesta politika vai sociāli jautājumi. Tie parasti uzbango lielas kaislības. Ja tādas ir jūtamas, tad jācenšas, lai cilvēki no tā neciestu. Sabiedrība kļūst izlaidīgāka, jo rupjība vēršas plašumā. Dažs nejūt nekādas saprātīgas robežas – lamuvārdi seko cits citam. Par portālu uzraudzību rūpējas to administratori, taču visu uzraudzīt nav viegli. Portālā “Delfi” un TVnet” ir jāreģistrējas, bet “aluksniesiem.lv” var ierakstīt bez reģistrēšanās. Tas nozīmē, ka pēdējā var asāk izteikties. Tāpēc vairāk jāseko un jādzēš rupjības. Aizliegt iespēju komentēt noteikti nav labākais. Tagad ir dienesti, kuri var izsekot tiem, kas raksta kaut ko pavisam briesmīgu. Ja tādas iespējas nebūs, tad izsekot un novērst iespējamu noziegumu būs vēl grūtāk. Nebūt nav labi, ja portālā rakstīto vispār nekomentē. Tas varētu liecināt, ka to nelasa. Tāpēc labāk lai raksta! Nevajag aizliegt, jo arī agresīvie komentētāji var mainīt savas domas. ◆
Nosoda, bet nemeklē risinājumus
Ilze Ērmane, Apes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste
Man nav vienas atbildes, kāpēc internetā daudz ir dusmīgu, naidīgu un neapmierinātu komentāru. Reizēm šķiet, ka daļai sabiedrības par ikvienu jautājumu ir tikai negatīvs viedoklis. Turklāt, izsakot šīs negācijas, risinājums nekad netiek meklēts – tikai nosoda, bet rezultātu nav. Šī agresivitāte droši vien ir saistīta ar cilvēku ikdienas darbu, apkārtējo sabiedrību un vidi, kurā viņi dzīvo. Taču šādu vidi veido arī viņi paši. Manuprāt, negatīvie komentāri atspoguļo tikai nelielas sabiedrības daļas noskaņojumu. Lasot dažādus interneta portālus, ļoti daudz parādās tieši šie skarbie, aizskarošie komentāri. Speciāli pētījusi neesmu, bet domāju, ja portāls piedāvā iespēju komentēt kādu rakstu vai izteikt viedokli, tad tas būtu jāorganizē caur autorizēšanos portālā. Tas liktu rakstīt un izteikties uzmanīgāk, mierīgāk.
Apes novada domes mājaslapā atsevišķas komentāru sadaļas nav. Mēs vairāk darbojamies, izmantojot tiešu saraksti starp iedzīvotājiem un pašvaldību. Uzklausot novada iedzīvotāju jautājumus un problēmas, tās izrunājam un cenšamies risināt. Vislielākās negācijas vienmēr ir bijušas par valsts pārvaldes un pašvaldību darbu, vērtējot, kas tiek darīts pareizi un kas nepareizi. Protams, šī darba darītājiem būtu jālasa šie komentāri, lai arī kā negribētos. Tomēr nelāgi ir tas, ka interneta portāli ļauj komentētājiem rakstīt visu, kas vien ienāk prātā. Tad rodas jautājums, kur ir robeža vārda brīvībai un citu cilvēku aizskaršanai. Bez interneta mūsdienās vairs nav iedomājams nekas, bet līdz ar to tiek izdzēstas robežas savstarpējai komunikācijai, valodas un saziņas kultūrai. Ļoti negribētos domāt, ka negatīvie komentāri atspoguļo lielas sabiedrības daļas uzskatus, jo nav viss tikai melns. Daudz kas ir gaišāks un sakārtotāks, nekā to atspoguļo internetā. ◆
