Īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera darbības galvenais mērķis ir panākt līdzsvarotu attīstību visā Latvijā.
Īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās Ivara Gatera darbības galvenais mērķis ir panākt līdzsvarotu attīstību visā Latvijā. Bet vispirms – parādīt un pierādīt, ka šāda attīstība ir iespējama.
Izveidojot īpašu uzdevumu ministra reģionālās attīstības un pašvaldību lietās amatu, Einara Repšes valdība jau ir daļēji izpildījusi vienu savas deklarācijas punktu: “Atbildību par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu jautājumiem koncentrēsim vienā valsts pārvaldes institūcijā.” Daļēji tāpēc, ka šo ārkārtīgi svarīgo jautājumu ilgtspējīgai koordinācijai vēl ir jāizveido pati institūcija – Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija.
Līdz šim reģionālā attīstība bija atdalīta no pašvaldības pārvaldes. Ar reģionālo attīstību nodarbojās Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas Reģionālās attīstības departaments, kuru 2001.gadā reorganizēja par Finansu ministrijas pakļautības iestādi – Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldi. Gan departamentu, gan pārvaldi vadīja I.Gaters. Savukārt Pašvaldību lietu pārvalde līdz šim bija īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās pakļautības iestāde. Valsts pārvaldes reformu turpmāk pārzinās pats premjers un viņa biedrs, jo kopskatam uz visu valsts pārvaldi ir jābūt paša premjera, nevis atsevišķa ministra ziņā.
I.Gaters domā, ka valsts pārvaldes un pašvaldību lietu koncentrācija viena ministra atbildībā būtībā rada interešu konfliktu, jo pašvaldību un valsts pārvaldes iestāžu intereses nereti ir atšķirīgas. Ministrs nevar būt īsts pašvaldību aizstāvis, ja viņam vienlaikus ir jāaizstāv arī valsts pārvaldes iestāžu intereses.
“Nāku aizstāvēt pašvaldības!” apliecina I.Gaters, uzsvērdams, ka pašvaldības tagad bez savu interešu pārstāvja – Latvijas Pašvaldību savienības – viņa personā ir ieguvušas arī ministru valdībā.
“Noteikti veidošu līdzvērtīgu partneru sarunu ar pašvaldībām par dažādiem jautājumiem – mērķdotācijām, budžetu, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu -, un pārstāvēšu Ministru kabinetā pašvaldību viedokli,” saka ministrs.
Jāsāk ar likumdošanu
Būtiskākā pretruna starp pašvaldībām un valsts pārvaldi ir tāda, ka dažādas funkcijas pašvaldībām deleģē bagātīgi, tikai – bez finansējuma. Jaunās valdības deklarācija paredz šo diskrimināciju novērst.
“Jāsāk ar likumdošanu, jāsagatavo jauna redakcija likumam “Par pašvaldībām”,” skaidro I.Gaters. “Tajā jādefinē izpildāmas un novērtējamas pašvaldību funkcijas. Ja funkcija tiek formulēta ar darbības vārdu “veicināt”, tad tai ir grūti definēt noteiktu finansiālu novērtējumu. Ja kādos citos likumos iekļauj kādas jaunas pašvaldību funkcijas, tad tās ir jāiekļauj arī likumā “Par pašvaldībām” vai arī šajos speciālajos likumos ir jābūt tikai norādei uz jaunu funkciju likumā “Par pašvaldībām”. Šāds likums būs pamats finansējuma piešķiršanai budžeta veidošanas procesā. Ja kādu gadu kādai funkcijai finansējumu nepiešķir, tad togad attiecīgā funkcija ir brīvprātīga un no pašvaldībām nevar prasīt tās obligātu pildīšanu.”
Jaunais ministrs pārskatīs arī Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veidošanas principus un panāks, ka rajonu pašvaldību izlīdzināšanas fondu nodala no vietējo pašvaldību izlīdzināšanas fonda.
Ir pret piespiedu apvienošanu
“Vietējo pašvaldību apvienošana ir viens no līdzekļiem kopējā mērķa – visas Latvijas līdzsvarotas attīstības – sasniegšanai,” uzsver I.Gaters. “Jau apvienotie novadi pierāda, ka apvienojoties var rast lielākas finansējuma, cilvēkresursu un sociālekonomiskās attīstības iespējas. Ja sanāk kopā desmit gudrie, viņi var izdarīt vairāk nekā pieci gudrie katrs savā kaktā.”
Jaunais ministrs ir pret iespējamo vietējo pašvaldību piespiedu apvienošanu pēc 2003.gada 31.decembra un plāno aktīvu darbu ar pašvaldību brīvprātīgajiem apvienošanās priekšlikumiem, pārskatot gan apvienošanās kritērijus, gan projektu par 102 vietējo pašvaldību izveidi Latvijā.
Gatavs uzņemties atbildību
Salīdzinot Latvijas reģionālo attīstību ar attīstību Lietuvā un Igaunijā, I.Gaters teic, ka mums ir ļoti būtisks pluss – izveidoti pieci plānošanas reģioni, kas teritoriāli atbilst vēsturiskajiem novadiem: Kurzemei, Zemgalei, Vidzemei, Latgalei un Rīgai.
“Neviens taču nenoliegs, ka arī tagad – 21.gadsimtā – kurzemnieka mentalitāte tomēr atšķiras, piemēram, no latgalieša,” saka I.Gaters. “Un to nevar ne nivelēt, ne ignorēt. Tāpat kā nevar ar vienu olekti mērīt un plānot attīstību visai Latvijai – gan ostas pilsētām, gan valsts vidienei, gan Latgales laukiem. Plānošanas reģioni ļauj plānot vienotu attīstību konkrētai teritorijai, un mans uzdevums ir koordinēt un iekļaut katra reģiona attīstību kopējā valsts attīstībā.”
Līdzšinējā darbā I.Gateram vislielākais gandarījums ir par likumdošanas sakārtošanu: Reģionālās attīstības likums un Teritorijas plānošanas likums nodrošina juridisku statusu un darbības iespējas plānošanas reģioniem, to attīstības padomēm un aģentūrām.
Vislielākais sarūgtinājums, vadot Reģionālās attīstības departamentu, I.Gateram ir bijis par to, ka departamenta sagatavotie profesionālie argumenti un atzinumi Ministru kabinetā nereti nav ņemti vērā, rezultātā pieņemot politisku, bet neprofesionālu lēmumu.
“Tagad tas ir mans trumpis, jo īpašu uzdevumu ministra darbā es jau no pirmās dienas atbalstu profesionālus argumentus,” saka I.Gaters. “Esmu gatavs uzņemties atbildību, pieņemot lēmumu arī tad, kad par attiecīgo jautājumu ir diametrāli pretēji viedokļi vai to nav vispār.”
Tuvākie jautājumi, kuru izskatīšana Ministru kabinetā ir jāpanāk I.Gateram, ir plānošanas reģionu teritoriju apstiprināšana un Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrijas izveide.
I.Gaters uzskata, ka par reģionālo attīstību cilvēkiem nereti nav viedokļa, jo nav skaidrības, kas tā īsti ir.
“Reģionālā attīstība nav kādas atsevišķas nozares attīstība, bet gan dažādu nozaru koordinēta attīstība visā valsts teritorijā,” uzsver ministrs. “Ja Satiksmes ministrija plāno noasfaltēt 500 kilometrus ceļu, tad topošajai Reģionālās attīstības ministrijai kopā ar plānošanas reģioniem ir jāizlemj un jāpasaka, tieši uz kurieni šobrīd visvairāk ir nepieciešams noasfaltēt šos ceļus – kur ir visatbilstošākās attīstības iestrādes, kas dos vislielāko efektu. Ja Valmiera plāno kļūt par kiberpilsētu, tad mums kopīgi ir jākoordinē mācību programmu un atbilstošu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošana. Tas nozīmē, ka jebkuras nozares ministrijas projekts ir jāsaskaņo ar topošo Reģionālās attīstības ministriju, lai attīstību varētu plānot un īstenot koordinēti.”
