Iestājoties
aukstajam laikam, pieaug ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir
apkures iekārtu nepareiza lietošana, kā arī bojātu apkures ierīču
lietošana. Šādu ugunsgrēku sekas diemžēl visbiežāk beidzas traģiski.
Aizvadītajā diennaktī ugunsgrēkos privātmājās ir gājuši bojā 3 cilvēki
un iespējams, ka ugunsgrēki izcēlušies
Valsts ugunsdzēsības un
glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka katru gadu
apmēram viens tūkstotis ugunsgrēku izceļas tieši apkures problēmu dēļ.
Lielākais šādu ugunsgrēku skaita pieaugums ir vērojams gada sākumā un
apkures sezonas beigu posmā, kad pieaug apkures iekārtu nolietojums,
dūmvados izveidojas sodrēji un parādās to bojājumi. Diemžēl statistika
liecina, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, vismaz uz pusi ir
pieaudzis šādos ugunsgrēkos bojā gājušo skaits.
VUGD atgādina, ka
netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams. Katru dienu ugunsdzēsēji glābēji
vairākas reizes dodas dzēst dūmvados degošus sodrējus. Aizvadītajā
diennaktī reģistrēti pieci šādi ugunsgrēki. Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un
darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina
apkures ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var
izraisīt intensīvu šo produktu degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa
visu dūmeņa iekšējo virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot
temperatūru tajā aptuveni līdz pat 1000 C. Tas var radīt plaisas visa
mūrētā dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi paverot
ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām sienu, griestu un
jumta konstrukcijām.
Lai izvairītos no nelaimes un varētu droši
uzturēt siltumu, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci,
reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais
stāvoklis. To drīkst veikt sertificēti skursteņslauķi. Par to
jāpārliecinās, lūdzot darba veicējam uzrādīt apliecinošos dokumentus.
Bojātu skursteņu ekspluatācija ir bīstama!
Apmēram puse
no ar apkuri saistītiem ugunsgrēkiem izceļas tieši apkures iekārtu
ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu dēļ. Lielākā daļa no šiem
ugunsgrēkiem ir notikusi tieši cietā kurināmā apkures iekārtu
ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu rezultātā.
Lietojot malkas plīti,
jāatceras, ka plītis laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām nāk
dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā drošas, tām
periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi aizsmērējot radušās plaisas,
savlaikus nomainot izdegušo cepeškrāsni, nostiprinot durtiņas.
Cietā
kurināmā krāsns (virtuves pavarda) kurtuves priekšā degtspējīgu
materiālu grīda jāpārklāj ar degtnespējīga materiāla loksni (skārds
u.c.), kuras izmēriem jābūt ne mazākiem par 50 cm perpendikulāri
kurtuves ailai un 70 cm paralēli tai.
Kurināmie materiāli (ogles,
kūdra), kam piemīt pašaizdegšanās spēja, jāuzglabā speciāli šim nolūkam
pielāgotās telpās vai laukumos (ne tuvāk par 6 m no degtspējīgām ēku vai
būvju konstrukcijām).
VUGD aicina iedzīvotājus šajā aukstajā laikā ievērot elementāru piesardzību. Ekspluatējot vietējās apkures ierīces aizliegts:
novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā tuvāk par 1.2 metriem;
atstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
novietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus (žāvēt drēbes, apavus utt.);
kurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
vēdināšanas kanālus izmantot kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
tās pārkurināt.
Tā
kā apkures sezonā vistraģiskākie ugunsgrēki notiek tieši naktī, kad
cilvēki guļ un nepamana ugunsgrēka izcelšanos, dzīvojamās telpas ir
nepieciešams aprīkot ar dūmu detektoriem, kas ar skaņas signāla
palīdzību signalizēs par ugunsgrēka izcelšanos, ļaujot laicīgi izsaukt
ugunsdzēsējus glābējus.
Dūmu detektors ir neliela izmēra ierīce,
kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos ugunsgrēka faktorus
(dūmu koncentrāciju, siltumu) un par to ar spalgu, 80 dB skaņas signālu
aptuveni pusstundu nepārtraukti brīdināt mājokļa iemītniekus. Saprotams,
ka ugunsdzēšamo aparātu šī ierīce neaizvieto. Tās uzdevums nav dzēst,
bet gan brīdināt par izcēlušos ugunsnelaimi. Par tālāko rīcību, atkarībā
no situācijas, ir jāizlemj mājokļa iemītniekiem pašiem – apslāpēt
liesmas pašu spēkiem vai nekavējoties pamest ugunsnelaimes skarto
mājokli un saukt palīgā ugunsdzēsējus. Gadījumos, kad mājoklī neviena
nebūs, paliek cerība, ka dūmu detektora spalgo signālu izdzirdēs kaimiņi
un izsauks ugunsdzēsējus. Jāatceras, ka dūmu detektori ir paredzēti
lietošanai telpās. Uzstādīti ārā tie gaidīto efektu nedos.
Ja izcēlusies ugunsnelaime, nekavējoties zvaniet uz tālruņa numuru 112!
