Tik nemanot un klusi ar sapņiem savijusies gadu mija klāt, jo vecais gads jau sevi izsmēlis ar skumjām un atvadām iet projām, bet jaunais gads ar jaunām iecerēm stāv durvju priekšā smaidošs un laimi visiem vēlošs.
Ar jauno gadu sāksim jaunu dzīvi, kā baltu linu dvieli aust. Ar darbiem izrotāsim dienas. Ikvienam dzīve aizrit skaņās un atskaņās. Tajos brīžos, kad rodas vēlme staigāt pa atmiņu skaņu takām, nosēžos pie klavierēm un ļauju pirkstiem uzburt kādu melodiju, kas liek atcerēties bērnību, ieved jaunības emocijās un līdzi tām ieskanas arī bagāto gadu kalnā skanējušās mazlietiņ skumji dzirkstošās atskaņas. Katram gadam ir kāda īpaša krāsa un skaņa. Vecajā gadā es mēdzu izstaigāt dzīvi gan ar basām kājām, gan apautām ar baltām ziedu zeķēm pastalās, gan latviešu tautiskos rakstos, pašas izadītos. Tā atskatos uz pagājušo ar latvisko, lai ieietu jaunajā gadā ar jaunām cerībām. Mūžs ir kā daudzkrāsaina melodija ar visu gadu kopskaņām. Gadu mijā neļauju savai vientulība aiziet no sevis projām, bet ielūdzu pie sevis Jaungada noskaņas kā gaidītākos viesus pasērst. Mums katram pašam jāprot sevi uzmundrināt un savai dzīvei to kā īpašu mantojumu uzdāvāt. Dzīve ir tik bagāta, cik un kā to protam apdzīvot un atspoguļot. Vienalga, cik tā skopa, bagāta, aprotāta vai vienkārši patīkama, tā jāsaglabā sevī, atstājot savu dzīves ritējumu kā dziļi iemītu pēdu. Ir vērtīgi sevi kādreiz paspodrināt, uzdāvājot sev prieku. No mīļām un jaukām atmiņām ir tā paradīze, no kuras nevienu nevar izdzīt. Ir jāiet cauri savam mūžam, ar paceltu galvu un ar prieku nesot sev līdzi atmiņu kamolīti ar atziņām. Jaunajā gadā savā apziņā kāpsim dzīves kalnā, nesot dzīvības gaismu sev un dāvājot to arī citiem. Lai jaunais gads spirgts, veselīgs un možs! Lai solis jaunā gadā spēcīgs, uzmundrinošs un sevī cerībpilns un drošs! Šo brīnišķo laiku kā pasaku lai debess un zeme pasniedz mums! Laimīgu 2015.gadu!
