Viena gada ritējums atkal ir beidzies. Kādam tās ir kārtējās 365 vai 366 dienas, bet kādam citam – vesela mūžība… Mēs katru rītu mostamies, tāpat kā katru rītu dodamies pie miera, un reizēm šī ikdienas rutīna šķiet tik apnicīga, tomēr tā nav, it īpaši, ja katram no mums ir kāds sapnis, ko vēlamies īstenot.
Man patīk tikties ar cilvēkiem, jo tādējādi bagātinu sevi, iepazīstot dažādu profesiju un rakstura cilvēkus. Līdz ar to nav divu vienādu dienu – katra ir citādāka, tiekoties ar arvien jauniem intervējamajiem, priecājoties par atkalredzēšanos, jo nekad nevari zināt, kas notiks vai kurš ienāks pa redakcijas durvīm. Un tieši tas ir visinteresantākais, kādēļ šo profesiju savulaik izvēlējos. Tas bija viens no maniem sapņiem, ko esmu piepildījusi. Tiesa, tādējādi arī ar katru aizvadīto gadu apzinos, ka laiks rit savu gaitu, ka katrs no mums kļūst arvien dzīves pieredzes bagātāks, bet ne jaunāks… Mani intervējamie bagātina mani arī ar dažādām atziņām, ko vienmēr sevī pārdomāju un izvērtēju. Ar Alūksnes pilsētas sākumskolas skolotāju Agitu Bērzabindi gribētos runāties un runāties, gūstot viņas dzīves atziņas. “Ja mani kaut kas kaitina, meklēju cēloni sevī,” viņa atzina intervijā. Tā tik ļoti pietrūkst daudziem no mums – prasmes paraudzīties vispirms uz sevi, nevis uzreiz burkšķēt par pastāvošo iekārtu, politiķiem un citu. Jā, valstiski un vietējās pašvaldības līmenī daudz kas nav sakārtots un atrisināts, un tā ir arī mūsu kā vēlētāju atbildība, tomēr vispirms katram jāsāk ar sevi. Pēc intervijām bieži domāju par to, cik daudz pārbaudījumu cilvēkam liktenis piemēro un kādēļ tieši tam cilvēkam. Bet neizmērojamu sirsnību joprojām atminos, intervējot Vitu un Jāni Ķauķus Apē, kuri kolhozu laikiem atdevuši savu jaunību un mūžu. Viņu vienkāršība, piedzīvotais darba grūtums un gara spēks kopā veido viņu dzīves sparu un mīlestību. Un tā varētu teikt par katru no jums, ko man bijusi iespēja satikt – paldies par to! Nereti pēc publicētas intervijas nākas uzklausīt visdažādākās atsauksmes par to, kāds ir šis cilvēks. Katram ir savs viedoklis, tāpat kā katram sava taisnība, tomēr cik bieži šajos viedokļos izskan skaudība… Tad kļūst žēl šo cilvēku, un vēlos, kaut arī viņos tomēr būtu sirdsmiers un prasme vispirms palūkoties uz sevi…
Pēc Austrumu horoskopa 2015. būs Zaļā Koka Kazas gads. Šis gads dāvāšot patīkamas pārmaiņas un pozitīvas emocijas – no sirds to visiem jums novēlu! Un – arī piepildīt vismaz vienu no saviem sapņiem! ◆
