Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa un laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojs organizēja literāru konkursu “Zemīt, tēvzemīt mīļotā!”.
Alūksnes pilsētas bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa un laikraksta “Alūksnes Ziņas” birojs organizēja literāru konkursu “Zemīt, tēvzemīt mīļotā!”. Tajā piedalījās 47 E.Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas 10.klašu audzēkņi.
Veiksmīgāko darbu autori Ilze Laduse, Gunita Upīte un Kristaps Airis saņems laikraksta mēneša abonementu, bet Daina Mukstiņa, Krists Zostiņš un Mārtiņš Marķitāns – balvas. Viņu dzejoļus un eseju fragmentus publicējam.
Mana Latvija
Tur
Rudens ietērpjas koku košumā,
Ļaujot būt skaistuma možumā.
Tur
Ziema apsedz miegaino dabu,
Vēlot tai miedziņu labu.
Tur
Pavasaris ar silto pieskārienu
Pamodina visu dzīvo kā vienu.
Tur
Vasara, ziediem krāšņojot pļavas,
Liek aizmirst sliktās domas savas.
Tā ir zeme, ko sauc par Latviju.
Gunita Upīte
Šī Latvija
Mūsu Latvija vēl dzīvo
Kā puķes zieds,
Kā migla rītausmā.
Caur gadu simteņiem kā bruņinieks
Par savu brīvību tā cīnījusies.
Šī Latvija – lepnā zeme
Ar savu tautu, valodu un kultūru.
Šī Latvija – bagātā zeme
Ar saviem mežiem, upēm, ezeriem.
Šī Latvija – mazā zeme,
Bet tomēr atspīd pasaulē.
Šī Latvija – mīlestība.
Mārtiņš Marķitāns
Tavi vārdi
Baltijas jūra kā dimants
starp citām jūrām mirdz.
Latvijas pīpeņu pļavas
kā balti mākoņi plūst.
Latvijas straujās upes
tik dzidras kā dzintari ir.
Un Latvijas zaļā sirds
ir lokanais priežu sils.
Miglas dūmakā tīts
ir Zilā kalna mīts.
Daina Mukstiņa
Mana Latvija
Latvija – zeme pie Baltijas jūras.
Latvija – zeme, kuru vairāk nekā divi miljoni cilvēku sauc par mājām.
Latvija – mana, tava, jūsu, viņa, viņas, viņu dzimtene.
Latvija – tēvu zeme latviešiem.
Latvija, mūsu zeme, mūsu dzimtene, mūsu tēvija, ko nevar sadalīt.
Es mīlu Latviju ne jau šīs zemes, smilšu saujiņas Visumā, dēļ, bet cilvēku dēļ. Es lepojos ar Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu, grupas “Prāta vētra” dziedātājiem, komponistu Pēteri Vasku un daudziem talantīgiem cilvēkiem, kas sevi sauc par latviešiem un kam mājas ir Latvija.
Mana Latvija ir skaista zeme ar priecīgiem cilvēkiem, kam smaids ir dienišķā maize, bet smiekli – ūdens; cilvēkiem, kam Latvija ir visskaistākā, vismīļākā un visjaukākā par spīti visam, kas ar šo zemi noticis gadsimtu skrejā.
Mana Latvija – laimīga zeme.
Mana Latvija – laimīgo cilvēku zeme.
Ilze Ladusa
Mīlu šo zemi tādu, kāda tā ir
Tautas garīgais spēks un vienotība ir palīdzējusi izdzīvot un pastāvēt latviešiem kara vētrās un okupācijas spaidos. Tas ir tēvutēvu mantojums, kas liek ticēt saviem spēkiem, lai gan esam maza tauta. Atmoda un brīvības alkas deva iespēju atgūt valstisko neatkarību.
Toties brīvvalsts desmit gados ir zudusi vienotība. Cilvēki ceļas cits pret citu un nesaprot, ka kopā viņi ir spēcīgāki. Politiķi veido pozīciju, opozīciju, kreisos un labējos. Bet kāda tam nozīme, ja katrs velk “deķīti uz savu pusi” un tauta slīgst postā? Kas ticēja valdībai, ir nodoti un knapi spēj “savilkt galus”. Jābūt vienotiem un jāzina, ko grib sasniegt, un jācīnās par ideāliem kā mūsu senčiem.
Kristaps Aire
Mana Latvija
Latvija nav tikai pilsētas, meži, lauki, pakalni, upes, ezeri un jūra. Dzimtene nav iedomājama bez mums – cilvēkiem. Esmu lepns, ka dzīvoju brīvā un demokrātiskā valstī. Man ir iespēja uzkrāt zināšanas un izteikt savas domas, nebaidoties no soda un represijām, kā baidījās mūsu vecāki un vecvecāki. Tagad visi esam līdztiesīgi un arī vienādi atbildīgi par to, kādi esam. Mēs varam kļūt par advokātiem vai zagļiem, tāpēc ir jāapzinās, ka būt noderīgiem savai Latvijai varam tikai ar labu darbu, kalpojot tai ar cieņu un mīlestību.
Krists Zostiņš
