Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotājas Sanitas Jurģītes vaļasprieks ir teātra spēlēšana.
Alūksnes pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” skolotājas Sanitas Jurģītes vaļasprieks ir teātra spēlēšana. Viņa uzskata, ka uz skatuves var izspēlēt emocijas, ko dzīvē reizēm nākas apslāpēt.
“Kā saka lieli mākslinieki – dzīve ir viens vienīgs teātris. Domāju, tas palīdz atbrīvoties. Kad māc skumjas, skatuve ir tā vieta, kur tās var simtprocentīgi izbaudīt. Var arī smieties, kliegt, darīt delverības. Tas ļauj atbrīvoties un tajā pašā laikā dod jaunu enerģiju. Baudījumu un gandarījumu sniedz prieks bērnu sejās,” uzskata S. Jurģīte.
Pasaku tēli atdzīvojas un ir blakus
Teātri Sanita sāka spēlēt vidusskolas gados, kad aktīvi iesaistījās Alūksnes tautas nama pasākumos. Viņa pārsvarā atveidojusi pasaku tēlus: Rūķi, Lauku peli, Feju, Kraukšķīti, Sprīdīti, Mazo raganiņu, velnu Gruduli, Pepiju, teletūbijus un citus. “Bērniem patīk, ka pasaku tēli atdzīvojas un ir blakus. Lai arī viņi zina, ka aiz tēla slēpjas skolotāja, tomēr tic brīnumam. Kad tēloju Mazo raganiņu, meitenes nāca klāt un lūdza, lai uzburu vēl kaut ko. Katrs tēls ir specifisks un mīļš, bet Mazās raganiņas loma man patīk vislabāk, jo ir neparasta,” stāsta S. Jurģīte.
Lai arī ir spēlētas daudzas lomas, tāpat pirms katras uzstāšanās ir neliels lampu drudzis. Tāpat tas ir, deklamējot dzejoli. “Ja ir uztraukums pirms uzstāšanās, tad ir arī ticība, ka viss izdosies. Lai labi tēlotu, lomā ir pilnībā jāiejūtas. Pretējā gadījumā ir tikai teksta runāšana,” viņa spriež.
Bērni nav tik skarbi kā pieaugušie
“Sprīdītī” Sanita strādā sešus gadus. “Uz šo bērnudārzu nācu palīdzēt māsai, kas te strādā jau 16 gadus. Tolaik biju tikai nedaudz vecāka par mazajiem, bet viņi bija tik mīļi, paklausīgi un pieklājīgi. Visu laiku man apkārt ir bijuši bērni, tādēļ nepieļāvu domu, ka varētu izvēlēties citu profesiju. Tā sniedz gandarījumu. Bērni nav tik skarbi kā pieaugušie. Viņi prot samīlēt, un es varu samīļot viņus. Katrā izlaidumā šķiet, ka no mums aiziet vismīļākie bērni, bet nāk citi tikpat jauki mazuļi. Reizēm ir jānorij kāds rūgtuma kamols, jo katrs cilvēks ir citādāks un ne vienmēr arī pašai ir “labās dienas”,” saka skolotāja.
Viņa piekrīt, ka bērniem patīk jaunas skolotājas. “Mazajiem simpatizē, ka audzinātāja kopā ar viņiem draiskojas un spēlējas. Tas saliedē. Būt pedagogam ir grūts uzdevums. Mēs ar bērniem pavadām lielāko dienas daļu. Tas, ko iemācīsim, viņiem paliks atmiņā. It īpaši pašiem mazākajiem, kurus var salīdzināt ar baltu lapu, kas jāapraksta. Pirmsskolas skolotājam ir jāpaspēj bērnu arī apmīļot un iemācīt, ne tikai pieskatīt,” spriež S. Jurģīte.
Bērns lielāko dienas daļu pavada bērnudārzā. “Tas nav pareizi, bet diemžēl arī es nevaru atļauties dzīvot mājās trīs gadus un vērot, kā bērni aug. Manu jaunāko meitu, kamēr es strādāju, pieskata vecmāmiņa. Bet ārpus darba laika cenšos neierakties mājas rūpēs. Pirmajā vietā ir mazulīte,” akcentē S. Jurģīte.
Gūstu daudz pozitīvas enerģijas
Sanitas horoskopa zīme ir Vērsis, bet dzimusi viņa ir Čūskas gadā. “Tas nozīmē, ka esmu čūska ar ragiem. Pasaulē ir valsts, kur vīrieša kompliments sievietei – tu esi kā čūska – ir labākais, ko viņš var pateikt,” viņa smej. Sevi Sanita raksturo kā sabiedrisku, mīļu un atsaucīgu cilvēku. “Man ir prieks palīdzēt, bet ir sāpīgi, ja dara pāri. To neaizmirstu, jo nevar vienmēr tikai dot. Palīdzu svešiniekiem uz ielas, kas jautā ceļu, jo tā gūstu daudz pozitīvas enerģijas. Jāatzīst, ka reizēm esmu straujas dabas,” stāsta S.Jurģīte.
“Darba kolektīvā bieži atļaujos pateikt ko tādu, ko citi noklusē. Atceros, ka arī skolā tas bija mans klupšanas akmens. Patīk kādu labsirdīgi izjokot vai pavilkt uz zoba, jo ikdiena ir tik pelēcīga! Uzskatu, ka, strādājot bērnudārzā, cilvēkā ir jābūt pēc iespējas mazāk piktuma un dusmu. Ir jāprot to sevī apslāpēt, tādēļ reizēm mājinieki ir mani zibensnovedēji,” klāsta S. Jurģīte.
Reizēm esmu mamma, reizēm – skolotāja
Sanitas un vīra Raimonda ģimenē aug divas meitas: piecgadīgā Lelde un desmit mēnešus vecā Linda. “Mājās viņas saucam par ducīšiem – Linducis un Lelducis. Kad esam kopā, labprāt strādājam, rotaļājamies dārzā, braucam uz Rīgas Zooloģisko dārzu vai atpūtas kompleksu “Lido”. Atpūšamies kopā ar draugiem un radiem. Vasarā cenšamies aizbraukt uz kādu citu pilsētu vai valsti, piemēram, Igauniju, lai kaut nedaudz mainītu apkārtējo vidi. Reizēm ar vīru aizejam uz kādu atpūtas vietu,” stāsta S.Jurģīte.
Sanita ir audzinātāja vecākajai meitai. Viņa atzīst, ka tas nav viegli. “Skolotāja bērnam vairāk vai mazāk ir autoritāte, tāpēc bērnudārzā Leldei reizēm esmu mamma, reizēm – skolotāja,” viņa atklāj.
Gribētu, lai palielina bērnu pabalstus
S.Jurģīte skeptiski raugās, ka Ministru prezidenta Einara Repšes veidotā valdība Latvijā varētu kaut ko mainīt.
“Politikā neiedziļinos. Tā vietā labāk kopā ar ģimeni noskatos kādu jauku filmu. Tomēr gribētu, lai palielina bērnu pabalstus. Tad mammas varētu ilgāk dzīvot ar mazuļiem mājās. Būtu jauki, ja vairāk līdzekļu atvēlētu pirmsskolas izglītības iestāžu materiālajai bāzei, jo pašlaik lielu daļu sagādā vecāki,” norāda S.Jurģīte.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Sanita Jurģīte.
Dzimusi: 1977.gada 12.maijā.
Izglītība: augstākā pedagoģiskā.
Dzīves moto: nedarīt citam to, kas pašai nepatīk, dzīvot harmonijā ar sevi.
Vaļasprieks: adīšana, teātra spēlēšana.
