Latvijā lielākā daļa narkotisko vielu lietotāju (apmēram 60 procentu) ir jaunieši vecumā līdz 19 gadiem.
Latvijā lielākā daļa narkotisko vielu lietotāju (apmēram 60 procentu) ir jaunieši vecumā līdz 19 gadiem. Narkoloģijas centra profilakses nodaļas vadītāja Ilona Adamaite uzsver, ka ir svarīgi bērnu jau no mazotnes pasargāt no atkarības veidošanās.
I. Adamaite un Ieva Bērziņa ir sarakstījušas arī informatīvu izdevumu “Starp mums, vecākiem, runājot”, kurā stāstīts par atkarības problēmām ģimenē un sabiedrībā.
“Pasaulē ir vairāk nekā seši miljardi iedzīvotāju, 180 miljoni no tiem lieto narkotikas. Tas norāda, ka atkarība no narkotikām ir globāla problēma, ko ir iespējams risināt ar jaunu domāšanas veidu un ikdienas rīcību. Katrs cilvēks var ļoti daudz izdarīt, lai mazinātu narkotiku izplatību,” akcentē I.Adamaite.
Narkotikas lieto apzināti
Viņa norāda, ka bērnam vissvarīgākā vide ir ģimene. Ja nav saprotošu un izpalīdzīgu vecāku, tad ir ļoti būtiski, lai būtu vismaz viens pieaugušais, kam uzticēties. Pats galvenais ir atcerēties, ka ne mirkli nedrīkst vienaldzīgi izturēties pret tuvākajiem, jo arī tas var stimulēt atkarības veidošanos.
“Saprotot, ka narkomānija kā sociāla problēma pilnībā nav izskaužama, vienmēr pastāv iespēja no tās izvairīties, tāpat kā izvairāmies no iekāpšanas peļķē vai nesēžamies uz slapja sola. Narkotiku lietošana tomēr nav “lāsteka uz galvas”. Tas ir apzināts process, kurā, protams, liela nozīme ir nejaušībai, bet izšķiroša – tomēr cilvēkam, viņa personībai un vērtību sistēmai,” stāsta I.Adamaite.
Informatīvajā izdevumā viņa raksta, ka narkomānijas problēmu nav iespējams atrisināt globāli. “Cīņa ar narkomāniju ir individuāla – tāpat kā iemīlēšanās. Vieglāk ir nepieļaut, lai mūsu bērni kļūst par narkotiku lietotājiem, nekā pēc tam cīnīties ar šo problēmu. Vecāki nedrīkst bērnam dot iemeslu izvēlēties narkotikas tādēļ, ka atvasei pietrūkst mīlestības ģimenē, viņam nav, kam uzticēties, ar ko sarunāties, viņš jūtas lieks un nomākts. Uzskatu, ka vislabākā profilakse pret nonākšanu dažādu vielu atkarībā ir darbs un atbildības sajūta. Ja bērnam no mazotnes iemācīs būt atbildīgam par sevi, māju, tuvāko un ģimeni, tad viņam neradīsies doma par narkotiku lietošanu,” saka I.Adamaite.
Sāk ar marihuānu
Viņa klāsta, ka būtiska loma ir emocionalitātei, lai neļautu veidoties kādai no atkarībām. “Bieži savus glāstus esam gatavi dāvāt sunim, kaķim, automašīnai vai datorpelei, bet ne tuvam cilvēkam vai bērnam. Bet līdzko zūd pieskārienu valoda starp tuviem cilvēkiem, viņi cits no cita attālinās, kas savukārt traucē atkal uzticēties. Tiesa, emociju izkopšana un emocionalitātes uzturēšana prasa laiku. To ietekmē arī katra cilvēka nodarbošanās un dzīvesveids. Lai gan ir vispārējs pieņēmums, ka šajā laikmetā emocijām nav vietas, to nedrīkst pieļaut. Visbriesmīgākais var notikt tad, kad bērns emociju trūkumu sāk aizstāt ar ko citu, piemēram, narkotikām,” komentē I.Adamaite.
Narkomānijai pašlaik ir epidēmisks raksturs, lai gan katra apreibinošo vielu lietotāja liktenis ir individuāls. “Neiegūt atkarību no narkotikām, regulāri smēķējot marihuānu, ir tikpat liela varbūtība, kā porcelāna krūzei laimīgi krist no galda un nesaplīst. Jebkurš narkologs apliecinās, ka gandrīz ikviena slimnieka pirmā narkotika ir bijusi marihuāna. Gandrīz nevienam no viņiem tā nav bijusi pēdējā un arī ne vienīgā,” saka I. Adamaite.
Lai arī hašišu uzskata par vieglo narkotiku, tas nenozīmē, ka tas ir mazāk bīstams apreibināšanās līdzeklis, jo iedarbojas uz psihi. “Īpaši bīstama šī viela ir jauniešiem. Tā aizkavē dabiskās pubertātes procesu, tādēļ 25 līdz 30 gadu veci cilvēki, kas regulāri smēķē hašišu, izturas kā pusaudži. Tie ir visai atraktīvi pirmajās tikšanās reizēs, bet pilnīgi neprognozējami, kad no viņiem gaida solījumu vai norunu izpildi. Tomēr, lai arī daudzu hašiša smēķētāju psihiskās attīstības līmenis ir atbilstošs 14 gadus veciem pusaudžiem, viņi visai veiksmīgi ir integrējušies sabiedrībā,” norāda I.Adamaite.
