Rokot siltumtrasi, Madonā tās ceļā atrakti senkapi, kuros šonedēļ atrasts Latvijā unikāls jaunas sievietes galvas vainaga stikla pērlīšu nospiedums. Tas attiecināms uz viduslaikiem.
Rokot siltumtrasi, Madonā tās ceļā atrakti senkapi, kuros šonedēļ atrasts Latvijā unikāls jaunas sievietes galvas vainaga stikla pērlīšu nospiedums. Tas attiecināms uz viduslaikiem. Trešdien Madonā ieradās speciālisti no Rīgas, lai pētītu unikālo atradumu. Noteiks, kādā krāsā bijušas pērlītes. Pēc izpētes būs iespējams restaurēt vainagu.
“Apbedītā sieviete noteikti bijusi bagāta. Sieviete bijusi pārklāta ar stikla pērlēm rotātu seģeni. Diemžēl pērles, atrokot apbedījumu, pabirušas zemē. Arheologiem aukstā laikā ir grūti strādāt. Citādi būtu, ja apbedījumus atraktu vasarā,” stāsta Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa.
Atradums izraisa emocijas
Unikālais vainaga nospiedums izņemts no apbedījuma vietas kopā ar visu zemi un nogādāts muzejā. Muzeja darbinieki fotoattēlos fiksējuši šo vainaga nospiedumu, kas palicis augsnē. Muzeja darbinieks Indulis Zvirgzdiņš pirmais laikrakstam parāda unikālos fotouzņēmumus. Kolektīvā ir sakāpināta interese par atklājumu. I.Zvirgzdiņš par to stāsta kā par dārgumu, kuru darbinieki negrib izlaist no rokām. Grib to nosargāt. Baidās, ka pērļu brīnums no neapdomīga pieskāriena var sabirt.
L.Zepa pauž, ka šī senā liecība izraisa emocijas. Tās līdzinās pārsteigumam, kāds varētu būt, ieraugot liecību par citplanētieti. Ir iespēja sajust viduslaikus tik pārsteidzoši tuvu, ka šķiet – laiks apstājies.
Vainagā skaidri var saskaitīt apmēram 13 pērļu rindas, bet, iespējams, to ir bijis vismaz 15. Pērlītes bijušas krāsainas, visticamāk, ne tikai baltas, bet arī sarkanas, zaļas, zilas. Taču krāsas ir pabalējušas, palikusi tikai nojausma. Par reālo vainaga izskatu varēs spriest, kad izpēti būs beiguši speciālisti.
Vainaga izskatu brīdī, kad tas tika atrakts, zīmējumā fiksēja Madonas muzeja darbiniece Ilze Gaujēna.
Gan senatnes pētniekiem, gan madoniešiem ir radies iemesls uzburt vīziju, kāda ir bijusi Madonas puse viduslaikos. Kādi bijuši cilvēki, kas te dzīvojuši. Tērpi, rotas – tā ir liecība par skaistumu, mentalitāti, dvēseli. Kāda bijusi galvas vainaga nēsātāja? Jauna meitene, kas pāragri mirusi? Visticamāk, ka tā.
Šobrīd stikla pērlīšu virtenes jau pēta zinātnieki. Vainaga nospiedums ir izjaukts. Taču pirmatnības sajūta tāpēc nav mazinājusies.
Šī vieta viduslaikos bijusi blīvi apdzīvota
L.Zepa pauž, ka atraktais sievietes apbedījums ir unikāls tāpēc, ka atbilst viduslaikiem. Madonā šim laika periodam atbilstoši senkapi ar tik bagātīgu laikmeta liecību nav atrakti. Atrasti arī zviedru laiku šiliņi, rotas, gliemežvāki no Vidusjūras, kas kalpojuši par tirdzniecības līdzekli. Apbedījumi veikti pirms apmēram 1000 gadiem. Arheologi bagātās sievietes apbedījumu pētījumos fiksējuši kā 88. šajā kapu laukā. “Būvējot siltumtrasi, ar buldozeru ir noņemta augsnes virskārta. Apmēram divu metru dziļumā atrakti kapi. Apbedījumi bijuši blīvi. Raksturīgi arī virsapbedījumi (apbedījumi divās kārtās). Tas liecina, ka tagadējā Madona jau izsenis bijusi plaši apdzīvota,” saka L.Zepa.
Rīgas SIA “A.I.G.” arhitektoniskās (šajā gadījumā – arheoloģiskās) izpētes grupas pārstāvis Mārtiņš Rušs jau vairākas dienas strādā Madonas senkapu izpētē. Firmu šurp uzaicinājis Madonas pašvaldības siltumtīklu uzņēmums, kas apmaksā arheologu darbu saskaņā ar noslēgto līgumu (3000 latu apmērā).
“Veidojot siltumtrasi pēc projekta, strādnieki atraka kapus. Tie ir 12. līdz 17.gadsimta cilvēku apbedījumi. Pašlaik pētām kapsētas epicentru. Plānojam darbu pabeigt līdz 1.decembrim,” saka viņš.
Madonas siltumtīklu uzņēmuma darbinieki arheologus steidzina. Iecerēts, ka līdz 18.novembrim trases rekonstrukcijas darbi būs pabeigti. Lai trasē vēl “neuzraktos” senkapiem, plānots turpmāk rakt nevis divu, bet tikai metra dziļumā.
Senkapi veselību neapdraud
M.Rušs saka, ka “Madonā visi zināja par senkapiem un būvstrādnieki bija par tiem brīdināti, tikai nevienam neienāca prātā, ka te ir ārkārtīgi intensīvi apbedījumi – pāris metros zemes guļ līdz trim cilvēkiem”. Viņš saka, ka nevajaētu baidīties, ka te guldīti ar mēri slimojušie. Madonas iedzīvotāju veselību senkapi neapdraud. M.Rušs pauž, ka strādāt arheologiem šeit ir interesanti, taču traucē laika apstākļi, tehniskās grūtības un laika limits. “Jāstrādā detalizēti. Tāds ir mūsu pienākums. Tas ir roku darbs ar otu,” saka viņš.
Arheologs laikraksta pārstāvjiem rāda augsnes šķērsgriezumu trasē divu metru dziļumā. Redzami apbedījumi – cilvēku kauli. Kapa vietas patiešām ir viena virs otras blīvi cita pie citas.
Arheologs vēstī, ka izdevies atrast “ārkārtīgi daudz senlietu” – saktas, kaklarotas, gredzenus, rokassprādzes. Tās ir no vara, kas laika gaitā apsūbējis. Taču, ja rotas notīrītu, tās atkal spīdētu.
Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters stāsta, ka regulāri seko siltumtrases izveides darbiem, taču izrakumus senkapos nav gājis apskatīt. Nav arī redzējis unikālo sievietes vainaga nospiedumu muzejā.
“Uzskatu, ka mirušo cilvēku mieru nevajag traucēt. Būtu labāk, ja mēs nebūtu atrakuši apbedījumus. Uzrakties tiem iznāca neviļus. Trase bija projektēta tā, lai būtu nost no senkapiem. Diemžēl izrādījās, ka kapu lauki ir plašāki, nekā bijām domājuši,” saka viņš.
Pilsētā ārkārtēja interese par senatni
Madonas muzejā jau divas nedēļas skatāma ekspozīcija, kurā parādītas senās rotas un darbarīki, kas septembrī atrasti senkapos siltumtrases ceļā. Toreiz atrasti vēlīnajam dzelzs laikmetam atbilstoši četru sieviešu un divu vīriešu apbedījumi. Interese par šo izstādi ir liela.
Atradumi senkapos Madonā nav nekāds jaunums. Jau 1952.gadā, kad pilsētā būvēja ūdenstorni, bija pirmie nejaušie izrakumi senkapos. Apbedījumi uzieti arī, būvējot autokombināta teritoriju un firmas “Ziemeļu nafta” degvielas uzpildes staciju. Iznāk, ka Madona būvēta uz kapiem. Kā jau visa mīļā, baltā pasaule. Kaut kā mirušajiem un dzīvajiem ir jāsadzīvo.
Latvijā ir 2500 arheoloģijas pieminekļu, vairums no tiem ir senkapi. Galvenokārt tiem “uzrokas” nejauši. Tad arī atklājumus var veikt arheologi.
