Pirms dažām dienām runājos ar biznesa cilvēku, nebeidzot viņu apbrīnot. Mans sarunbiedrs bija diplomēts celtniecības inženieris, kurš, neilgu laiku izbaudījis valsts darbu, neatlaidīgi sliecās par labu privātajam biznesam.
Pirms dažām dienām runājos ar biznesa cilvēku, nebeidzot viņu apbrīnot. Mans sarunbiedrs bija diplomēts celtniecības inženieris, kurš, neilgu laiku izbaudījis valsts darbu, neatlaidīgi sliecās par labu privātajam biznesam. Tas saistījās ar visdažādākajām iecerēm un to īstenojumu. Dažus gadus, kad pie mums tikai ārzemju reklāmas izdevumos lasījām par plašo autoeļļu klāstu, viņš nodarbojās ar to tirdzniecību Latvijā. Biznesam nebija lemta ilga nākotne. Dažus mēnešus padomājis, viņš kopā ar līdzīgi domājošiem paziņām izvērsa citu biznesu. Šķita, viss iet no rokas, bet atkal neveiksme. Ne tāpēc, ka kaut ko neprastu vai nezinātu, bet tāpēc, ka, tikai peldoties biznesa mutuļojošajā jūrā, tu saproti, cik tā ir netīra un spējīga cilvēku aprīt. Tu uzticies draugam un negaidot saproti, ka viņš pēkšņi pārstājis tāds būt, jo svarīgāka par visu ir nauda. Tu uzticies ietekmīgai amatpersonai un atkal pārliecinies, ka nav nekā no dotā vārda un amatam nepieciešamās noteiktības, tikai netiešs mājiens, ka par visu vajag maksāt. Ja tā nerīkosies, būs ietekmīgas personas, kas piespiedīs, vai arī darbība nevirzīsies tālāk ne soli.
No malas raugoties, šķita, ka viena, otra, un arī trešā neveiksme būs salauzusi šo cilvēku, ka viņš ceturto reizi vairs nemēģinās, tomēr sapratu – nekas viņu nespēs atturēt.
“Ja būtu izjutusi to brīvību un neatkarību, ko sagādā nauda, arī tu pēc pirmajām neveiksmēm mēģinātu atkal un atkal. Ir vērts kaut dažus gadus gūt ienākumus, lai nevajadzētu bērniem sacīt, ka baidies no tā, kā spēsi nodrošināt viņu izglītību, lai nevajadzētu liegt to, kas pienākas katram cilvēkam, kas dzīvo uz šīs pasaules. Kamēr mēs pastāvam, ir jātaisa nauda,” viņš mēģināja iedrošināt ar savu pārliecību.
Klausījos un klusībā domāju, cik labi, ka manī nav nekā no biznesmeņa talanta, un diezin vai kādreiz arī būs. Labākajā gadījumā es varētu nodarboties ar gurķu, tomātu, redīsu vai puķu audzēšanu un to pārdošanu vietējā tirgū.
Varbūt bizness ne tāpēc ir veiksmīgs un neveiksmīgs, ka tas izvērsts jomā, kur nav reālu attīstības iespēju, bet tāpēc, ka biznesā nepietiek tikai ar prasmi rēķināt un paredzēt. Vispirms ir jāiemācās būt nežēlīgam. Izrādās, ka biznesa pasaule, tikai no malas raugoties, izskatās kā pārticības, ietekmes un noteiktas slavas sala. Patiesība ir pavisam cita. Ar bailēm par savu ģimeni, par ražotni un diemžēl arī par savu kailo dzīvību.
Un atkal man bija jādomā par savu neizlēmību. Par to, ko vēlos vairāk – pieticību un mieru nakts stundās vai cīņu par sevi, nedomājot par citiem. Laikam esmu par mieru. Bet varbūt baidos no radikālām pārmaiņām dzīvē, kur viss ir atkarīgs no gudrības, lai gan gudrība un zināšanas dažkārt ir atšķirīgas lietas.
